Dažādspārnu spāres
Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera)[1] ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta). Dažādspārnu spāres parasti mājo dīķu, ezeru, purvu un upju tuvumā, jo to kāpuru dzīves vieta ir ūdens. Kopumā dažādspārnu spāru infrakārtā ir apmēram 5000 sugu, kas iedalītas 11 dzimtās.[2] Grieķu valodā anisos nozīmē nevienāds, bet pteros - spārni, jo aizmugurējie spārni ir platāki nekā priekšējie spārni.
Dažādspārnu spāres Anisoptera (Selys, 1854) | |
---|---|
Plakanā spāre (Libellula depressa) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Infraklase | Senspārņi (Paleoptera) |
Kārta | Spāru kārta (Odonata) |
Apakškārta | Epiproktas (Epiprocta) |
Infrakārta | Dažādspārnu spāres (Anisoptera) |
Dažādspārnu spāres Vikikrātuvē |
Vēl nesenā pagātnē dažādspārnu spāres tika sistematizētas kā spāru apakškārta, tomēr 1996. gadā dažādspārnu spāres un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera) tika apvienotas vienā epiproktu apakškārtā. Savukārt apakškārta Anisozygoptera, kurai kādreiz piederēja Āzijas primitīvo spāru infrakārta, tika likvidēta.[3][4]
Dažādspārnu spāres Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 5 dažādspārņu dzimtas: ceļotājspāru dzimta (Libellulidae) ar 17 sugām, dižspāru dzimta (Aeshnidae) ar 13 sugām, smaragdspāru dzimta (Cordulidae) ar 5 sugām, strautuspāru dzimta (Cordulegasteridae) ar 1 sugu, upjuspāru dzimta (Gomphidae) ar 4 sugām.[1][5]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuDažādspārnu spārēm ir raksturīgas lielas saliktās acis, divi pāri spēcīgu, caurspīdīgu spārnu un pagarināts ķermenis. Kā jau to zinātniskais nosaukums norāda, aizmugurējie spārni ir platāki kā priekšējie. Lai arī vidēji dažādspārnu spāres augumā ir lielākas nekā vienādspārnu spāres (Zygoptera), tomēr lielākā, mērot spārnu izplētumu, ir Dienvidamerikas vienādspārnu spāre Megaloprepus caerulatus. Otra lielākā spāre ir dažādspārnu spāres Tetracanthagyna plagiata mātīte, bet, iespējams, tā toties ir smagākā spāre.[6]
Daudzi kļūdās, iedomājoties, ka vienādspārnu spāres ir tikko izšķīlusies dažādspārnu spāre, bet spāres no kūniņas izšķiļas uzreiz pilnā augumā. Visvieglāk abus spāru veidus ir atšķirt pēc spārnu novietojuma. Dažādspārnu spārēm lielākā daļa sugu atpūšoties spārnus tur izstieptus uz sāniem perpendikulāri pret ķermeni. To aizmugurējie spārni piestiprinājuma vietā ir nedaudz platāki. Acis dažādspārnu spārēm savā starpā saskaras, retumis šķirtas. Bet tad atstarpe ir mazāka nekā acs.[5] Vienādspārnu spārēm starp acīm ir izteikta atstarpe. Dažādspārnu spārēm kā visiem kukaiņiem ir 6 kājas, bet, salīdzinot ar citiem kukaiņiem, lielākā daļa nespēj labi iet.
Lidošanas ātrums
labot šo sadaļuDažādspārnu spāres ir vieni no ātrākajiem kukaiņiem pasaulē. Entomologs Roberts Tiljards (angļu: Robert John Tillyard) apgalvo, ka izmērījis dažādspārnu spāres Austrophlebia costalis ātrumu, kas sasniedzis apmēram 97 km/st.[7] Tomēr ar mūsdienu instrumentiem mērītie ātrumi nav tik lieli, un ātruma rekordi pieder citiem kukaiņiem.[8]
Barība un ienaidnieki
labot šo sadaļuGan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi kukaiņi. Pieaugušās spāres barojas ar odiem, mušām, lapsenēm, bitēm un citiem mazajiem kukaiņiem, bet kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem. Reizēm tie uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt paši kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres medī putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi.[9]
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuDažādspārnu spāres kādreiz tika klasificētas kā spāru apakškārta (kā paralēls taksons vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera)), bet, balstoties uz pēdējo gadu ģenētiskajiem pētījumiem, dažādspārnu spāru apakškārta kļuva par infrakārtu. Pētījumos dažādspārnu spārēm tika atklāts māsas taksons — Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).[10] Abām grupām ir bijis kopīgs priekštecis un tās attīstījušās kā paralēlas grupas. Lai apvienotu abas māsu infrakārtas tika izveidota jauna epiproktu apakškārta.[3][4]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Dažādspārnu spāru infrakārta (Anisoptera)
- Ceļotājspāru virsdzimta (Libelluloidea)
- Ceļotājspāru dzimta (Libellulidae)
- Smaragdspāru dzimta (Corduliidae)
- dzimta Chlorogomphidae
- dzimta Synthemistidae
- Dižspāru virsdzimta (Aeshnoidea)
- Dižspāru dzimta (Aeshnidae)
- Upjuspāru dzimta (Gomphidae)
- dzimta Austropetaliidae
- dzimta Neopetaliidae
- dzimta Petaluridae
- Strautspāru virsdzimta (Cordulegastroidea)
- Strautspāru dzimta (Cordulegastridae)
- Ceļotājspāru virsdzimta (Libelluloidea)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Spāru daudzveidība[novecojusi saite]
- ↑ Moore, Norman W (1997). Dragonflies. Gland, Switzerland: IUCN. pp. 4. ISBN 2-8317-0420-0.
- ↑ 3,0 3,1 H. Lohmann (1996). "Das phylogenetische System der Anisoptera (Odonata) [The phylogenetic system of the Anisoptera (Odonata)]" (in German). Deutsche Entomologische Zeitschrift 106 (9): 209–266.
- ↑ 4,0 4,1 A. C. Rehn (2003). "Phylogenetic analysis of higher-level relationships of Odonata". Systematic Entomology 28 (2): 181–240. doi:10.1046/j.1365-3113.2003.00210.x
- ↑ 5,0 5,1 Spāres – Odonata
- ↑ «T. M. Leong, S. L. Tay (2009). "Encounters with Tetracanthagyna plagiata (Waterhouse) in Singapore, with an Observation of Oviposition"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 15. jūlijā.
- ↑ «Tillyard, Robert John (1917). The Biology of Dragonflies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 4. februārī.
- ↑ «Chapter 1: Fastest Flyer». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 4. janvārī.
- ↑ «Spāres». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2012. gada 4. februārī.
- ↑ Epiophlebia
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dažādspārnu spāres |
- Dragonflies and damselflies Arhivēts 2010. gada 21. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Insecta: Odonata
- Ogres spāres