Vikipēdija

Spāres

kukaiņu kārta
(Pāradresēts no Spāru kārta)
Šis raksts ir par kukaiņiem. Par zivīm skatīt rakstu spāres (zivis).

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Spāres
Odonata (Fabricius, 1793)
Ezeru krāšņspāre (Enallagama cyathigerum)
Ezeru krāšņspāre (Enallagama cyathigerum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseSenspārņi (Paleoptera)
VirskārtaSpāru virskārta (Odonatoptera)
KārtaSpāru kārta (Odonata)
Iedalījums
Spāres Vikikrātuvē

Spāru kārtā ir apmēram 5900 sugas,[1] kas iedalītas 31 dzimtā. Latvijā sastopamas 60 spāru sugas,[2] taču iespējams, ka to skaits ir lielāks.[3] Pasaules Apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā jau 1990. gadā bija ierakstītas aptuveni 140 spāru sugas, no kurām 5 sastopamas arī Latvijā. No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā uzņemtas 3 sugas — zaļā dižspāre (Aeshna viridis), zaļā upjuspāre (Ophiogomphus cecilia) un dzeltenkāju upjuspāre (Gomphus flavipes), bet izlaistas 2 sugas — raibgalvas purvuspāre (Leucorrhinia albifrons) un resnvēdera purvuspāre (Leucorrhinia caudalis), jo Latvijā tās pagaidām nav apdraudētas. Kopumā Latvijas Sarkanajā grāmatā ir 17 sugas.[4] Vēl dažas reti sastopamas spāres ir ziemeļu krāšņspāre (Coenagrion concinnum), zilganā krāšņspāre (Coenagrion vernale) un ziemeļu smaragdspāre (Somatochlora arctica).

Zinātniskais nosaukums Odonata atvasināts no grieķu vārda οδόντoς (odontos), kas latviski nozīmē zobs, tādējādi atspoguļojot faktu, ka spārēm ir zobi.[5]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Karaliskā dižspāre (Anax imperator) ir lielākā Latvijā sastopamā spāre

Spāres ir vidēji lieli vai lieli kukaiņi. Lielākā Latvijas spāre ir karaliskā dižspāre (Anax imperator),[4] kuras ķermenis ir aptuveni 10 cm garš, bet spārnu plētums līdz aptuveni 11 cm.[6] Parasti spāres ir spilgti raibkrāsainas, reizēm metāliski zaļas, brūnganas vai bronzas krāsā zaigojošas, retumis zili spīdīgas.

Spāres raksturo slaids ķermenis, liela, kustīga galva, ar labi attīstītām fasetacīm un grauzējtipa mutes orgānu, spēcīgas, paresninātas krūtis, divi pāri labi attīstītu plēvveida spārnu un stabveida vēders.[7] Galva parasti platāka nekā krūtis, kustīgi savienota ar sīkajām priekškrūtīm. Acis uzkrītoši lielas, šķirtas vai saskarīgas. Lielās acis un kustīgā galva noder orientējoties lidojot un noskatot medījumu. Pie labi attīstītajām, saplūdušajām viduskrūtīm un pakaļkrūtīm piestiprinās divi pāri bagātīgi dzīslotu, caurspīdīgu spārnu, kas reizēm ir ar tumšiem, retāk ar dzelteniem plankumiem. Tikai zilspāru ģints (Calopteryx) spārēm ir viscaur zili, zaļgani vai pelēcīgi spārni.

Lielās spāres no dažādspārņu apakškārtas (Anisoptera) ir ļoti labas lidotājas, kuru ātrums pat īpaši nesteidzoties sasniedz 25—35 km/h. Izmantojot gaisa strāvas, tās bieži vien dodas ilgstošos planējošos medīšanas lidojumos. Latvijā ļoti bieži sastopamo četrplankumu ceļotājspāru (Libellula quadrimaculata) bari retumis dodas tālos lidojumos. Sīkākās spāres no vienādspārņu apakškārtas (Zygoptera) lido lēnāk. Turklāt zilspāres lido it kā mētādamās, atgādinot dienastauriņus.

Dzīves veids

labot šo sadaļu
 
Zaļās upjuspāres (Ophiogomphus cecilia) kāpuri dzīvo tikai tīros, tekošos ūdeņos

Spāres ir plēsīgas (zoofāgas), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem. Pieaugušās spāres lidojot medī citus kukaiņus: vai nu ķer lielākus lidojošus kukaiņus vai no augiem "nolasa" sīkos kukainīšus. Spāru kāpuri pārtiek no citu kukaiņu kāpuriem, sīkiem vēžveidīgajiem, posmtārpiem, zivju mazuļiem.

Spāru kāpuri dzīvo visdažādākās ūdenstilpēs: ezeros, dīķos, bedrēs, lielos grāvjos, upēs. Upjuspāru dzimtas (Gomphidae) sugu kāpuri mitinās tikai tīrās upēs. Tekošos ūdeņos Latvijā sastopamas vēl citas sugas: strautuspāre, upju zilspāre, strauta zilspāre un platkājspāre. Latvijā kopumā ir 8 sugas, kas raksturīgas tekošiem ūdeņiem. Tās parasti cilvēku saimnieciskās darbības dēļ ir visvairāk apdraudētās sugas. Stāvošo ūdeņu spāres bieži mitinās arī lēni tekošās upēs. Dažas, it īpaši purvuspāru ģints (Leucorrhinia) sugas dzīvo stipri aizaugušās, purvainās ūdenstilpēs, pat tipiskos brūnos kūdraspurvu ūdeņos.

Spāru pētniecība Latvijā

labot šo sadaļu

Pirmās ziņas par Latvijas spārēm publicētas jau 18. gadsimta otrajā pusē, kad Latvijas dzīvās dabas izpētes pamatlicējs J. B. Fišers (1778, 1791) nosauca 10 sugas. Pēc aptuveni 100 gadiem reģistrēto sugu skaits sasniedza 26. Pirmo lielo un visai pilnīgo darbu par Latvijas spārēm 1942. gadā publicēja zoologs un hidrobiologs B. Bērziņš, kas pasaulē plaši pazīstams kā virpotāju (Rotatoria) speciālists. Šajā rakstā minētas 47 sugas, un tas uzlūkojams par Latvijas spāru faunas pamatdarbu. Periodā starp 1943. un 1997. gadu vairākus darbus par spārēm publicējis Zandis Spuris.

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Spāru kārta (Odonata)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Phylum Arthropoda von Siebold, 1848 In: Zhang, Z.-Q. (Ed.) Animal biodiversity: An outline of higher-level classification and survey of taxonomic richness
  2. ↑ Mazo sarkanaci (ne)meklējot... R. Matrozis, Dabasdati.lv
  3. ↑ «Spāres - Odonata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. maijā. Skatīts: 2007. gada 30. augustā.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Spāres - Odonata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. augustā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  5. ↑ The significance of the dragonfly name "Odonata
  6. ↑ Große Königslibelle - Anax imperator LEACH, 1815
  7. ↑ Kristaps Vilks Spāres[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spāres
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Spāres&oldid=4138542"