Atvērt galveno izvēlni

Velta Marija Staltmane (1926—2010) bija latviešu valodniece, filoloģijas zinātņu LZA goda doktore (1993), latviešu personvārdu pētniece.

Velta Staltmane
Велта Сталтмане
Personīgā informācija
Dzimusi 9 septembris 1926
Salienas pagasts, Ilūkstes apriņķis Karogs: Latvija Latvija
Mirusi 16 aprīlis 2010
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Dzīves vieta Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Latvija, Krievija, Padomju Savienība
Tautība latviete
Vecāki Betija Staltmane, Ernests Staltmanis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība, onomastika
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji B. A. Serebrennikov (Q4417291)
Sasniegumi, atklājumi pētījumi latviešu onomastikā

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1926. gada 9. septembrī Salienas pagastā Sēlijā Ernesta Staltmaņa ģimenē. Mācījās Daugavpils 1. ģimnāzijā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1947—1952), līdztekus strādāja par laboranti LZA Valodas un literatūras institūtā. Pēc studiju beigām Staltmani norīkoja darbā par skolotāju Rēzeknes Zooveterinārajā tehnikumā, bet jau pēc gada viņai izdevās iestāties aspirantūrā PSRS Zinātņu akadēmijas Valodniecības institūtā un 1958. gadā aizstāvēt filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju "Darbības vārda veids mūsdienu latviešu literārajā valodā" (krievu: Вид глагола в современном латышском литературном языке). Pēc aspirantūras beigšanas atgriezās dzimtenē un strādāja LZA Valodas un literatūras institūtā, bija viena no Latviešu literārās vārdnīcas sastādītājām. Nodarbojās ar latviešu vietvārdu un personvārdu latviskošanas problēmām krievu valodā (līdz tam vēl tika lietotas Krievijas impērijas laika pareizrakstības formas kā Эндзелин, Ян, Виндава, Двинск u.c.).

Pēc laulībām ar inženieru Anatoliju Sošinski 1961. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā. Strādāja Ģeodēzijas, Aerofotogrāfēšanas un Kartogrāfijas centrālā zinātniski pētnieciskā institūta Transkripcijas nodaļā[1] (1961—1962), pēc tam PSRS ZA Krievu valodas institūta Runas kultūras sektorā, līdztekus darbojās šī institūta Ortogrāfijas komisijā. Viņa izstrādāja "Instrukciju Latvijas PSR ģeogrāfisko nosaukumu pārnesei kartēs" (1966) un piedalījās PSRS ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcas veidošanā un izveidoja "Latvijas PSR ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīcu" (1967). Vēlāk strādāja PSRS ZA Valodniecības institūta Strukturālās un lietišķās lingvistikas sektora Onomastisko pētījumu grupā.

Vairāk nekā desmit gadus vāca materiālus "Latviešu personvārdu vārdnīcas" izdošanai, kuru Maskavā apstirprināja uz druku 1991. gada decembrī, bet tomēr nepaspēja nopublicēt. Vārdnīcas manuskripts tika nodots LZA Valodas un literatūras institūtam, bet tur tas arī netika izdots līdzekļu trūkuma dēļ.[2]

Mirusi 2010. gada 16. aprīlī Maskavā.[3]

DarbiLabot

  • Инструкция по передаче на картах географических названий Латвийской ССР (1966 г., в соавторстве с С. А. Тюриным)
  • Словарь географических названий Латвийской ССР (ЦНИИГАиК 1967 г., в соавторстве с А. П. Алексой)
  • Латышская антропонимия: Фамилии (1981), pielikums Обратный частотный словарь проанализированных фамилий
  • Ономастическая лексикография (1989)

AtsaucesLabot

  1. Центральный научно-исследовательский институт геодезии, аэросъёмки и картографии, Отдел транскрипции
  2. А. В. Суперанская. Некролог: Сталтмане Велта Эрнестовна (1926—2010)
  3. Latgales dati