Vaclavs Serpiņskis (dažkārt latviskots kā Serpinskis, poļu: Wacław Sierpiński; dzimis 1882. gada 14. martā, miris 1969. gada 21. oktobrī) ir poļu matemātiķis. Veicis pētījumus, devis būtisku ieguldījumu kopu teorijā un tās lietojumos dažādās matemātikas nozarēs — topoloģijā, reālā mainīgā funkciju teorijā, skaitļu teorijā u. c. Izveidojis populāru kontinuuma piemēru — Serpiņska paklāju.[1] Serpiņska vārdā nosaukti Serpiņska fraktāļi, Serpiņska skaitļi, Serpiņska konstante. 1915. gadā Serpiņskis aprakstīja trijstūri ar atkārtotiem un proporcionāli reducētiem laukumiem, kuru nosauca par Serpiņska trijstūri. Mūsdienās šie laukumi ir zināmi kā fraktāļi un vēlāk šo trijstūri izmantoja datorgrafikā.[2] Varāk kā 700 rakstu un 50 grāmatu autors.
Viens no Serpiņska fraktāļiem — Serpiņska trijstūris bezgalīgā tuvinājumā
1899. gadā sāka studēt matemātiku Varšavas universitātē, kuru absolvēja pēc četriem gadiem. Pēc universitātes beigšanas strādāja par skolotāju. Vēlāk iestājās doktorantūrā Ļvovas universitātē, kur bez matemātikas studēja arī astronomiju un filozofiju. Pirmā Pasaules kara laikā strādāja Maskavā, kopā ar Nikolaju Luzinu. Vēlāk atgriezās Ļovovā, bet gandrīz tūlīt pēc tam pārcēlās uz Varšavas universitāti, un Varšavā nodzīvoja līdz mūža galam. Viens no matemātikas žurnāla Fundamenta Mathematicae dibinātājiem.
1968. gadā latviski izdota Serpiņska grāmata "250 elementārās skaitļu teorijas uzdevumi".
