Vaclavs Serpiņskis (dažkārt latviskots kā Serpinskis, poļu: Wacław Sierpiński; dzimis 1882. gada 14. martā, miris 1969. gada 21. oktobrī) - poļu matemātiķis. Devis būtisku ieguldījumu kopu teorijā, skaitļu teorijā, funkciju teorijā un topoloģijā. Varāk kā 700 rakstu un 50 grāmatu autors. Serpiņska vārdā nosaukti Serpinska fraktāļi, Serpinska skaitļi, Serpinska konstante.
Viens no Serpinska fraktāļiem - Serpinska trijstūris bezgalīgā tuvinājumā
1899. gadā sāka studēt matematiku Varšavas universitātē, kuru absolvēja pēc četriem gadiem. Pēc universitātes beigšanas strādāja par skolotāju. Vēlāk iestājās doktorantūrā Ļvovas universitātē, kur bez matemātikas studēja arī astronomiju un filozofiju. Pirmā Pasaules kara laikā strādāja Maskavā, kopā ar Nikolaju Luzinu. Vēlāk atgriezās Ļovovā, bet gandrīz tūlīt pēc tam pārcēlās uz Varšavas universitāti, un Varšavā nodzīvoja līdz mūža galam. Viens no matemātikas žurnāla Fundamenta Mathematicae dibinātājiem.
1968. gadā latviski izdota Serpiņska grāmata "250 elementārās skaitļu teorijas uzdevumi".
