Vācu īpašvārdu atveidošana
Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Vācijā, Austrijā, Lihtenšteinā, daļā Šveices, Beļģijas un Itālijas (Dienvidtirolē). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi Namībijā, Brazīlijā, Kanādā. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī Francijas austrumu reģionu Elzasas un Lotringas ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi Krievijā.
Pēc vācu valodas principiem atveidojami arī jidiša izcelsmes personvārdi.
Vācu izcelsmes personvārdi sastopami arī daudzās citās valstīs. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi.
Vācu valodas alfabēts
labot šo sadaļuMūsdienu vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Papildus tiek lietoti trīs burti ar diakritiskajām zīmēm (umlautiem): Ä, Ö, Ü un ligatūra ß. ß alfabēta rindā tiek lietota Vācijā un Austrijā, bet netiek lietota Šveicē un Lihtenšteinā.
Vācu valodas alfabēta burti ir:
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z Ä Ö Ü
a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z ä ö ü ß
Patskaņu kvantitāte
labot šo sadaļuVācu valodā izšķir šādus īsos un garos patskaņus:
| rakstībā | A a | Ä ä | E e | I i | O o | Ö ö | U u | Ü ü |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| īsie | [a] | [ɛ] | [ɛ], [ǝ] | [ɪ] | [ɔ] | [œ] | [ʊ] | [ʏ] |
| garie | [aː] | [ɛː] | [eː] | [iː] | [oː] | [øː] | [uː] | [yː] |
Vācu valodas ortogrāfijā patskaņu kvantitāti apzīmē tikai dažos gadījumos. Latviešu valodā vācu patskaņu kvantitāte atdarināma ar attiecīgajiem latviešu valodas garajiem un īsajiem patskaņiem. Ja garie patskaņi [aː] un [eː] atrodas vārda galotnē un to kvantitāte vācu rakstībā nav apzīmēta, latviešu valodā tie atveidojami ar īsajiem a un e (Lenne - Lenne). Bet ja šo patskaņu kvantitāte vācu rakstībā apzīmēta, tie atveidojami ar garajiem ā un ē (Mühlsee - Mīlzē).
Garie patskaņi vācu valodas ortogrāfijā apzīmēti šādos veidos:
- Ar burtu h pēc attiecīgā patskaņa. Lieto, ja aiz garā patskaņa seko līdzskaņi l, m, n, r vai cits patskanis.
- Luhme - Lūme
- Lahn - Lāna
- Rehestadt - Rēeštate
- Ar patskaņu dubultojumu.
- Saale - Zāle
- Beeskow - Bēskova
- Garo [iː] dažkārt apzīmē ar burtkopu ie.
- Liegnitz - Līgnica
- Kriemhild - Krīmhilde
- Uzsvērtā atvērtā zilbē.
- Bremen - Brēmene
- Schönefeld - Šēnefelde
- Vienzilbes vārdos, kam locījumā vairākas zilbes.
- Graz - Grāca
- Zug - Cūga
Īsos patskaņus vācu valodas ortogrāfijā gadījumos, kad uzsvērtā zilbē jāparāda īss patskanis, apzīmē šādi:
- Ar burtkopām bb, ck, dd, ff, ll, mm, nn, pp, rr, ss, tt, tz, pf vai burtu x pēc attiecīgā patskaņa.
- Lübben - Libene
- Lückendorf - Likendorfa
- Halle - Halle
- Wittenberg - Vitenberga
Atveidošanas tabula
labot šo sadaļu| Vācu burts vai burtkopa |
Fonēma (IPA) |
Atveidošana latviski |
Piemēri | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|---|
| vāciski | latviski | ||||
| a | [a] | a | Bachra | Bahra | |
| [aː] | ā | Baden | Bādene | atvērtā zilbē | |
| aa | [aː] | ā | Saale | Zāle | |
| ae | [ɛ] | e | |||
| [ɛː] | ē | Laeven | Lēvene | atvērtā zilbē | |
| ah | [aː] | ā | Mahler | Mālers | |
| ai | [aɪ̯] | ai | Kaitz | Kaica | vārda sākumā un vidū |
| aj | vārda beigās | ||||
| au | [aʊ̯] | au | Austerlitz | Austerlica | vārda sākumā un vidū |
| av | Luckau | Lukava | vārda beigās | ||
| ay | [aɪ̯] | ai | Bayreuth | Baireita | vārda sākumā un vidū |
| aj | Nay | Naja | vārda beigās | ||
| ä | [ɛ] | e | Schäffer | Šefers | |
| [ɛː] | ē | Läwitz | Lēvica | atvērtā zilbē | |
| äh | [ɛː] | ē | Krähe | Krēe | |
| äu | [ɔʏ̯] | ei | Säuritz | Zeirica | vārda sākumā un vidū |
| ej | vārda beigās | ||||
| b | [b] | b | Brandenburg | Brandenburga | |
| bb | [bː] | b | Lübben | Libene | |
| c | [ts] | c | Celle | Celle | pirms i, e, y |
| [k] | k | Coburg | Koburga | pirms a, o, u vai līdzskaņa; galotnē | |
| ch | [x] | h | Kachlin | Kahlīne | pēc a, o, u, au |
| [ç] | h | Brechtewende | Brehtevende | pēc e, i, ö, ü, ai, eu vai pēc līdzskaņa; izskaņā -chen | |
| [k] | k | Christine | Kristīne | atsevišķos gadījumos | |
| [ʃ] | š | Charlotte | Šarlote | aizguvumos no franču valodas | |
| chs | [ks] | ks | Ochsensaale | Oksenzāle | |
| ck | [k] | k | Glienecke | Glīneke | |
| d | [d] | d | Dillstädt | Dilštete | |
| dd | [dː] | d | Hiddensee | Hidenzē | |
| dsch | [dʒ] | dž | tikai aizguvumos | ||
| dt | [tː] | t | Arndt | Arnts | |
| e | [ɛ], [ǝ] | e | Dessau | Desava | |
| [eː] | ē | Jena | Jēna | atvērtā zilbē | |
| ee | [eː] | ē | Leezen | Lēcene | |
| eh | [eː] | ē | Mehna | Mēna | |
| ei | [aɪ̯] | ei | Zeitz | Ceica | vārda sākumā un vidū |
| ej | Lorelei | Loreleja | vārda beigās | ||
| eu | [ɔʏ̯] | ei | Neuburg | Neiburga | |
| ey | [aɪ̯] | ei | Steyr | Šteire | vārda sākumā un vidū |
| ej | Alzey | Alceja | vārda beigās | ||
| f | [f] | f | Frankfurt | Frankfurte | |
| ff | [fː] | f | Waffenrod | Vafenrode | |
| g | [ɡ] | g | Günzburg | Gincburga | |
| [ç] | g | Leipzig | Leipciga | izskaņā -ig | |
| gh | [ɡ] | g | Seghers | Zēgerss | |
| gg | [ɡː] | g | Müggelsee | Migelzē | |
| h | [h] | h | Heiligenstadt | Heiligenštate | izņemot gadījumus, kad h apzīmē patskaņu garumu |
| i | [ɪ] | i | Dissen | Disene | |
| [iː] | ī | Biberach | Bīberaha | atvērtā zilbē, kā arī personas vārdā Martin - Martīns | |
| ie | [iː] | ī | Diera | Dīra | |
| [ie] | ie | Marienborn | Marienborna | salikta īpašvārda pirmajā daļa personvārds, kas beidzas ar ie | |
| ih | [iː] | ī | Ihlenburg | Īlenburga | |
| j | [j] | j | Jüterbog | Jīterboga | |
| k | [k] | k | Kamenz | Kamenca | izņemot eksonīmus Kiel — Ķīle, Köln — Ķelne u.c. |
| kk | [kː] | k | Zschokke | Čoke | |
| l | [l] | l | Klötze | Klece | |
| ll | [lː] | ll | Halle | Halle | |
| l | Dillstädt | Dilštete | pirms cita līdzskaņa | ||
| m | [m] | m | Templin | Templīne | |
| mm | [mː] | mm | Hamma | Hamma | |
| m | Kammhof | Kamhofs | pirms cita līdzskaņa | ||
| n | [n] | n | Neustrelitz | Neištrēlica | |
| nn | [nː] | nn | Dannewitz | Dannevica | |
| n | Dennheritz | Denherica | pirms cita līdzskaņa | ||
| ng | [ŋ] | ng | Singwitz | Zingvica | |
| nk | [ŋk] | nk | Ankermühle | Ankermīle | |
| o | [ɔ] | o | Rostock | Rostoka | |
| [oː] | o | Mosel | Mozele | atvērtā zilbē | |
| oe | [œ] | e | Moers | Mersa | |
| [øː] | ē | Goethe | Gēte | atvērtā zilbē | |
| oh | [oː] | o | Mohr | Mors | |
| oi | [ɔʏ̯] | oi | Oidtweiler | Oitveilers | vārda sākumā un vidū |
| oj | vārda beigās | ||||
| oo | [oː] | o | Roon | Rons | |
| oy | [ɔʏ̯] | oi | Hoyerswerda | Hoiersverda | vārda sākumā un vidū |
| oj | Nestroy | Nestrojs | vārda beigās | ||
| ö | [œ] | e | Klötze | Klece | |
| [øː] | ē | Röbel | Rēbele | atvērtā zilbē | |
| öh | [øː] | ē | Röhrensee | Rērenzē | |
| p | [p] | p | Pirna | Pirna | |
| pp | [pː] | p | Gippe | Gipe | |
| ph | [f] | f | Phöben | Fēbene | |
| pf | [p̪f] , [f] | pf | Pforzheim | Pforcheima | |
| qu | [kv], [kw] | kv | Querfurt | Kverfurte | |
| r | [r], [ʁ] | r | Riesa | Rīza | |
| rr | [rː] | rr | Sparrenbusch | Šparrenbuša | |
| rh | [r] | r | Rhein | Reina | |
| s | [s] | s | Skadow Worbis |
Skadova Vorbisa |
pirms līdzskaņa (izņemot sch, sp, st), vārda beigās |
| [z] | z | Salzburg Mosel |
Zalcburga Mozele |
pirms patskaņa vai divskaņa | |
| sch | [ʃ] | š | Schwerin | Šverīne | |
| sp | [ʃp] | šp | Spremberg | Špremberga | |
| ss | [s] | s | Kassenbohm | Kasenboma | |
| st | [ʃt] | št | Straßburg Neustädt |
Štrasburga Neištete |
vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā |
| [st] | st | Münster | Minstere | vārda vai salikteņa sastāvdaļas vidū vai beigās | |
| ß | [s] | s | Pößneck | Pesneka | |
| t | [t] | t | Teltow | Teltova | |
| th | [t] | t | Thun | Tūna | |
| tt | [tː] | t | Zittau | Citava | |
| ti | [tsj] | cj | tikai izskaņās -tion, -tiär, -tial, -tiell | ||
| tsch | [tʃ] | č | Bartsch | Barčs | |
| tzsch | [tʃ] | č | Delitzsch | Dēliča | |
| tz | [ts] | c | Lortzing | Lorcings | |
| u | [ʊ] | u | Gluck | Gluks | |
| [uː] | ū | Duderstadt | Dūderštate | atvērtā zilbē | |
| ue | [ʏ] | i | Ueckermünde | Ikerminde | |
| [yː] | ī | atvērtā zilbē | |||
| uh | [uː] | ū | Huhn | Hūns | |
| ü | [ʏ] | i | Lübben | Libene | |
| [yː] | ī | Rügen | Rīgene | atvērtā zilbē | |
| üh | [yː] | ī | Kühne | Kīne | |
| v | [f] | f | Bremervörde Havel |
Brēmerferde Hāfele |
vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā atsevišķos gadījumos vārda vidū |
| [v] | v | Revensburg Virchow |
Rēvensburga Virhovs |
vārda vidū aizgūtos vārdos, kuros vāciski izrunā [v] | |
| w | [v] | v | Krewelin | Krēvelīne | |
| x | [ks] | ks | Xanten | Ksantene | |
| y | [ʏ] | i | Sylt | Zilte | |
| [yː] | ī | Mylau | Mīlava | atvērtā zilbē | |
| z | [ts] | c | Zell | Celle | |
| zz | [ts] | c | Mizzi | Micija | |
Īpašvārdu dzimte
labot šo sadaļuPersonvārdiem dzimte piešķirama atbilstoši personas dzimumam.
Ģeogrāfiskajiem nosaukumiem dzimte piešķirama pēc atbilstošā nomenklatūras vārda dzimtes:
- apdzīvoto vietu (pilsētu, pilsētu daļu, ciemu u.c.) nosaukumiem latviešu atveidojumā ir sieviešu dzimte,
- upju nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē,
- kanālu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
- kalnu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē (Zugspitze — Cugšpice, (dat.) Cugšpicem),
- ezeru nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
- salu nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē.
Īpašvārdu deklinācija
labot šo sadaļuAtdarinātie vācu valodas īpašvārdi latviešu valodā lokāmi pēc I, II, IV vai V deklinācijas parauga.
I deklinācija
labot šo sadaļuPēc I deklinācijas parauga lokāmi tie īpašvārdi, kam latviskajā atdarinājumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Vācu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani vai divskaņiem ai, ei, oi, ay, ey, oy.
- Keisch (pv) — Keišs
- Feuchtwanger (pv) — Feihtvangers
- Venedey (pv) — Venedejs
- Nestroy (pv) — Nestrojs
II deklinācija
labot šo sadaļuPēc II deklinācijas parauga lokāmi nedaudz latviešu valodā atdarināto vācu personvārdu.
- Uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -mann.
- Schumann — Šūmanis
- Kellermann — Kellermanis
- Bet uzvārds Mann lokāms pēc I deklinācijas: Manns.
- Slāvu cilmes uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -sky.
- Tuchovsky — Tuhovskis
- Pie II deklinācijas pieder vēl šādi vārdi un uzvārdi:
- Diesel — Dīzelis
- Händel — Hendelis
- Hegel — Hēgelis
- Franz — Francis (bet uzvārds — Francs)
- Fritz — Fricis (bet uzvārds — Frics)
- Karl, Carl — Kārlis (bet uzvārds — Karls)
- Peter — Pēteris (bet uzvārds — Pēters)
IV deklinācija
labot šo sadaļuPēc IV deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, divskani vai līdzskani.
- Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ai, -ei, -oi, -ay, -ey, -oy.
- Gotha — Gota
- Mittweida — Mitveida
- Alzey — Alceja
- Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar šādām salikteņa satāvdaļām vai burtiem: -berg, -ch, -ck, -(f)f, -ein, -heim, -ig, -im, -ing, -k, -s, -ß, -sch, -(t)z.
- -berg - Mühlberg (pv) — Mīlberga
- -ch - Mitcherlich — Mičerliha
- -ck - Osnabrück — Osnabrika
- -(f)f - Klaushof — Klaushofa
- -ein - Felsenstein — Felzenšteina
- -heim - Mannheim — Manheima
- -ig - Borsig — Borziga
- -im - Parchim — Parhima
- -ing - Altöting — Altetinga
- -k - Königsmark — Kēnigsmarka
- -s - Köbis — Kēbisa
- -ß - Elsaß — Elzasa
- -sch - Karsch — Karša
- -(t)z - Kollwitz — Kolvica
- Īpašvārdi, kuru pēdējais patskanis vai divskanis vācu rakstībā ir a, o, u, ai, ay, au (izņemot pie V deklinācijas piederošos).
- Marl — Marla
- Thorn — Torna
- Ulm — Ulma
- Folkenhayn — Folkenhaina
- Lugau — Lūgava
V deklinācija
labot šo sadaļuPēc V deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e vai ar līdzskani.
- Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e:
- Stolze (pv) — Štolce
- Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -d, -dt, -furt, -hard, -hart, -land, -man(n), -ruh, -t(h), -tal, -wald.
- -d - Stralsund — Štrālzunde
- -dt - Bodenstedt — Bodenštete
- -furt - Erfurt — Erfurte
- -hard - Erhard (pv) — Erharde
- -hart - Erkhart (pv) — Erkharte
- -land - Sauerland — Zauerlande
- -man(n) - Fühmann (pv) — Fīmane
- -ruh - Karlsruh — Karlsrūe
- -t(h) - Abendroth (pv) — Ābendrote (bet Bayreuth — Baireita)
- -tal - Wuppertal — Vupertāle
- -wald - Auerswald — Auersvalde
- Īpašvārdi, kuru pēdējais patskaņa burts ir ä, e, i, ie, ö, ü, äu, ei, eu (izņemot pie IV deklinācijas piederošos).
- Fröbel — Frēbele
- Berlin — Berlīne
- Wien — Vīne
- Keun — Keine
Nelokāmie īpašvārdi
labot šo sadaļuKā nelokāmi latviešu valodā atveidojamas atsevišķas vācu īpašvārdu kategorijas:
- Īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ee, -o, oh, uh.
- Halensee — Hālenzē
- Otto (pv) — Oto
- Osterloh (pv) — Osterlo
- Unruh (pv) — Unrū
- Sieviešu vārdi, kas doti vīrietim.
- Carl Maria Weber — Kārlis Maria Vēbers, (dat.) Kārlim Maria Vēberam
Salikteņi un vārdkopas
labot šo sadaļu- Saliktajiem īpašvārdiem, kas vācu valodā savienoti ar defisi, tā parasti paturama arī atveidojumā.
- Schleswig-Holstein — Šlēsviga-Holšteina
- Pilsētu daļu nosaukumi, kam pirmajā daļā minēta pilsēta, bet otrajā šīs pilsētas daļā, salikteņa pirmā daļa vai nu atmetama, vai arī atveidojama ģenitīvā vai lokatīvā, vai arī atveidojama pēc kopējiem nosacījumiem (atkarībā no konteksta un pielietojuma).
- Berlin-Treptow — Treptova, Berlīnes Treptova, Treptova Berlīnē, Berlīne-Treptova
- Bez defises, īpašvārda daļas apvienojot, atveido īpašvārdus, kuru pirmajā daļā ir īpašības vārds.
- Groß-Gerau — Grosgērava
- Salikteni, kura pirmā daļa ir no vietvārda atvasināts īpašības vārds, bet otrajā — nomenklatūras vārds, atveido, īpašības vārdu atveido ar lietvārdu ģenitīvā, bet nomenklatūras vārdu tulko.
- Teutoburger Wald — Teitoburgas mežs
- Züricher See — Cīrihes ezers
- Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds an (vai kopā ar artikulu an dem, am, an der, ob der), tas latviešu valodā tulkojams ar prievārdu "pie".
- Frankfurt am Main — Frankfurte pie Mainas
- Dillingen an der Saar — Dillingene pie Zāras
- Rothenburg ob der Tauber — Rotenburga pie Tauberes
- Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds im, in, in der, to latviešu valodā neatveido, bet nosaukuma otro daļu atveido lokatīvā.
- Freiburg im Breisgau — Freiburga Breisgavā, (ģen.) Freiburgas Breisgavā
- Landau in der Pfalz — Landava Pfalcā
- Schwandorf in Bayern — Švandorfa Bavārijā
- Pārējos gadījumos atsevišķi rakstītie vācu valodas īpašvārdi atveidojami kopā.
- Totes Gebirge — Totesgebirge
- Hoher Meißner — Hoermeisnere
- Drei Kronen — Dreikronene
Avoti
labot šo sadaļu- Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, III: Vācu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. — Rīga, 1960