Deklinācija (valodniecība)
(Pāradresēts no Deklinācija (lingvistikā))
Deklinācija (latīņu: declinatio — ‘novirzīšanās, locīšana’) ir lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu locījumu formu sistēma. Dažādās valodās deklinācijai var būt dažāda gramatiskā nozīme, kas ir atkarīgs no valodas morfoloģiskā tipa. Baltu valodās deklināciju sistēma ir attīstīta labi.
Latviešu valodā lietvārdu deklinācijas var tikt klasificētas pēc dažādiem principiem, tomēr mūsdienās populārākais ir dalījums pēc pašreizējām gramatiskajām kategorijām (pēc vienskaitļa nominatīva galotnes un dzimtes).[1] Šādi tiek izdalīta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā deklinācija. Pie nevienas no deklinācijām nepieder nelokāmie lietvārdi, atgriezeniskie lietvārdi un substantivējumi.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuBrīvajā vārdnīcā ir kategorija Latviešu valodas deklinācijas
- ↑ 1,0 1,1 Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts. 2013. 357. lpp. ISBN 9789984742700.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |