Upes tilbīte
Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2] Tai ir ļoti plašs izplatības areāls, ligzdo Eiropas un Āzijas mērenajā un subtropu joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Sahalīnu un Japānu, ziemo Āfrikā, Āzijas dienvidos un Austrālijā. Reizēm sastopama Islandē, Fēru Salās, Jaunzēlandē un Ziemeļamerikā.[3] Sastopama no jūras krastiem līdz 4000 metriem virs jūras līmeņa augstu kalnos, izvairoties no mūžīgajiem sniegiem un ļoti karstiem reģioniem.
| Upes tilbīte Actitis hypoleucos (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Upes tilbītes (Actitis) |
| Suga | Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) |
| Sinonīmi | |
| |
 Upes tilbīte Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā upes tilbīte ir parasta ligzdotāja un caurceļotāja. Ligzdošanas laikā sastopama pie lielākām vai mazākām upēm, kā arī gar ezeriem un dīķiem. Ceļošanas laikā bieži novērojama gar jūras krastu, tomēr izvairās no smilšainiem liedagiem un parasti uzturas akmeņainās vai dūņainās vietās.[1]
Izskats
labot šo sadaļu
Upes tilbīte ir samērā neliels bridējputns ar salīdzinoši īsām kājām, garu, taisnu knābi un neuzkrītošu apspalvojumu. Tās ķermeņa garums ir 19—21 cm, spārnu plētums 38—41 cm, svars 33—84 g.[4] Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi.[4] Apspalvojums uz muguras, galvas un krūšu augšdaļā ir brūnganpelēks ar tumšāku, smalku raibumojumu, bet pavēdere, pakakle un krūšu apakšdaļa balta. Ap acīm balts ādas gredzens, kājas zaļganpelēkas. Vasarā apspalvojums ir košāks, ziemā pelēkāks. Lidojumā uz spārniem redzamas baltas šķērsjoslas. Jaunie putni ir pelēcīgāki, bet izteikt raibāki nekā pieaugušie.
Upes tilbīte ir ļoti līdzīga Amerikas upes tilbītei, bet ir par to nedaudz lielāka, ar garāku un taisnāku knābi, garāku asti, tumšākām kājām un košāku spārnu šķērsjoslu, lai gan abas sugas ļoti reti novērojamas kopā.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļuUpes tilbītes galvenokārt ir gājputni, izņēmums ir atsevišķas populācijas Rietumeiropā, Lielbritānijas dienviddaļu ieskaitot.[5] Migrācijas pārlidojumi notiek nakts laikā, pieaugušajiem putniem lidojot galvenokārt gar krasta līniju, bet jaunie putni izvēlas iekšzemi.[6] Upes tilbītes lido pa vienai vei nelielos baros. Jaunie putni rudens migrāciju uzsāk vēlāk nekā pieaugušie, turklāt ļoti bieži jaunie putni nākamo vasaru pavada ziemošanas teritorijās, neatgriežoties ligdošanas reģionos.[4] Lai arī lielākā daļa ziemo Āfrikā, Āzijas dienvidos un Austrālijā, daļa pārziemo arī Vidusjūras krastos.[5]
Naktīs upes tilbītes mēdz savākties lielākos baros, lai kopīgi nakšņotu. Šādā barā var būt vairāk kā 100 īpatņu.[4]
Barība
labot šo sadaļuUpes tilbīte barojas ar dažādiem kukaiņiem, zirnekļiem, moluskiem, vēžveidīgajiem, retāk ar kurkuļiem, vardēm un krupjiem, nelielām zivtiņām un augu sēklām. Ziemas periodā tā barojas galvenokārt ar jūras bezmugurkaulniekiem.[4] Upes tilbītes barību meklē dienas laikā, pa vienai vai apvienojoties nelielos bariņos. Barība tiek uzlasīta biežāk no zemes virskārtas vai ūdens virsmas, nevis meklēta, rakājoties pa dubļiem, jo upes tilbīte barību meklē, izmantojot redzi. Reizēm kukaiņi tiek noķerti lidojumā.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Upes tilbītes veido monogāmus pārus un ligzdot sāk tikai 2 gadu vecumā. Ligzdošana notiek maijā, jūnijā. Pāri ligzdo savrupus, apmēram 60—70 metru attālumā viens no otra.[5] Tēviņš apsargā gan ligzdošanas teritoriju, gan mātīti.[6] Ligzda ir sekla iedobe zemē, reizēm izklāta ar sausu zāli. Ligzda var būt paslēpta zem krūma vai koka, bet vienmēr atrodas kādas saldūdens tilpes (upes, ezera, dīķa) vai jūras krastā, apmēram 50 metru joslā no krasta līnijas.[6] Vislabprātāk upes tilbīte izvēlas grantainus, akmeņainus liedagus strauju upīšu krastos.[5] Dējumā ir 3—5 gaiši brūnas vai zaļganpelēkas, tumšiem raibumiņiem klātas olas, visbiežāk četras.[4] Perē abi vecāki, inkubācijas periods ilgst 21—22 dienas. Mazuļi ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem. Ļoti bieži viens no vecākiem, visbiežāk mātīte, pamet jaunos putnus pirms tie sākuši lidot. Lidot jaunie putni sāk 22—28 dienu vecumā. Ja upes tilbīti ar mazuļiem izbiedē, tā paceļas gaisā kopā ar tiem, kas cieši pieķeras pie vecākiem.[7][8] Upes tilbīte savvaļā dzīvo līdz 8—12 gadiem.[4][6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Ornitofaunistika: Upes tilbīte Actitis hypoleucos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 12. maijā.
- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, coursers, 2020
- ↑ IUCN: Actitis hypoleucos
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «ARKive: Common sandpiper (Actitis hypoleucos)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 30. jūnijā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «BirdsLife: Common Sandpiper Actitis hypoleucos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 1. jūlijā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 ADW: Actitis hypoleucos
- ↑ Hayman, Peter; Marchant, John & Prater, Tony (1986): Shorebirds: an identification guide to the waders of the world. Houghton Mifflin, Boston. ISBN 0-395-60237-8
- ↑ Mann, Clive F. (1991): Sunda Frogmouth Batrachostomus cornutus carrying its young. Forktail 6: 77-78