Ulugbeks
Mīrza Muhammeds Tāragai bin Šāruhs (čagataju: میرزا محمد طارق بن شاہ رخ, persiešu: میرزا محمد طارق بن شاہ رخ; dzimis 1394. gada 22. martā, miris 1449. gada 27. oktobrī), pazīstams kā Ulugbeks (الغ بیگ), bija Timurīdu valdnieks un uzbeku astronoms, matemātiķis un sultāns. Bija ievērojams zinātņu veicinātājs,[1] padarījis Samarkandu par zinātnes centru.[2] Pazīstams kā viens no mūsdienu astronomijas pamatlicējiem.[3]
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Viņa vectēvs bija karavadonis Timurs. Darbības laiks sakritis ar renesansi Eiropā.[4] 1409. gadā kļuvis par Samarkandas valdnieku. Samarkandā laikā no 1424. līdz 1429. gadam tika uzbūvēta observatorija, kas tika uzcelta oāzē Amudarjas krastā ar ataicināto slavenu zinātnieku palīdzību.[4] Tā bija viena no lielākajām observatorijām viduslaikos.[4] Materiālā nodrošinājuma un zinātnisko rezultātu ziņā tā pārspēja citus astronomisko pētījumu centrus.[4]
Observatorijā tika sastādītas "Jaunās astronomijas tabulas", kurā atrodams 1018 zvaigžņu stāvokļu katalogs, kas precizitātē tika pārspēts vienīgi 16. gadsimtā (dāņu astronoms Tiho Brahe).[4] Katalogs tika izdots arī Oksfordā 1665. gadā.[1] Observatorijas galvenais instruments bija kvadrants, kura rādiuss sasniedza 40,2 metrus, tā atliekas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.[1] Viņa astronomiskās kartes, kas tikušas sauktas par Ulugbeka tabulām,[2] jūras navigācijas vajadzībām tika plaši izmantotas arī Eiropā.[3]
Garīdznieki un reakcionārie feodāļi apvainoja viņu ķecerībā, 1449. gadā ticis nogalināts.[4] Pēc tam tika sagrauta observatorija.[4] 1908. gadā tika atklātas tās paliekas, un 1948. gadā tā tika pilnībā atrakta.[4]
2004. gada 8. aprīlī Rīgā, Latvijā, kanālmalas apstādījumos pie Rīgas Jūras akadēmijas un Pasaules tirdzniecības centra "Rīga" tika atklāts piemineklis Ulugbekam Uzbekistānas prezidenta Isloma Karimova vizītes laikā Latvijā abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai.[5][6] Tas bija Uzbekistānas dāvinājums Latvijai.[7] Skulptūru darinājis uzbeku tēlnieks Džalalitdins (Ravšans) Mirtadžijevs.[5] Postaments ir 3 m augsts, bronzas skulptūra — 2 m.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 125. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «Uzbekistānas Austrumu pasaka». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Atklāj pieminekli zinātniekam Ulugbekam». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 77. lpp. ISBN 9984-802-20-5.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. 108. lpp. ISBN 9789984263069.
- ↑ BNS. «Uzbekistānas prezidents Rīgā atklāj pieminekli astronomam Ulugbekam». Apollo.lv, 2004. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.[novecojusi saite]
- ↑ Ivars Āboliņš. «Pieminekļi bez politikas». Diena.lv, 2004. gada 1. martā. Skatīts: 2014. gada 18. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |