Ukrainas ungāri

Ukrainas ungāri (ukraiņu: угорці в Україні, ungāru: Kárpátaljai magyarok), arī aizkarpatu ungāri, ir mazākumtautība Ukrainā, kas dzīvo tur kopš 10. gadsimta. Lielākā daļa ungāru mūsdienu Ukrainā kompakti dzīvo Aizkarpatu apgabalā, kas robežojas ar Ungāriju, kur veido aptuveni 12% iedzīvotāju. Kopumā saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Ukrainā dzīvoja 156 600 ungāru.

Rozā krāsā — ungāri, zilā — ukraiņi, oranžā — rumāņi (Aizkarpatu apgabala karte 2001. gadā)

Ilgstoša ungāru un ukraiņu līdzāspastāvēšana radīja savstarpēju lingvistisku un kultūras ietekmi, sākotnēji slāvu ietekmi uz ungāru kultūru. Aizkarpatu ukraiņu valodu, dzīvesveidu, folkloru un mūziku spēcīgi ietekmēja ungāru kultūra, kas pastiprinājās 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma maģarizācijas periodā.

Ungāru asimilācija slāvu vidē tradicionāli ir bijusi neliela, lai gan pēdējos gados tā ir pieaugusi. Tādējādi gandrīz 95 % ungāru norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir ungāru (149 431), 5 367 cilvēki atzīmēja, ka viņu dzimtā valoda ir ukraiņu (3,4 %), un 1 513 cilvēki teica, ka viņu dzimtā valoda ir krievu (1,6 %).

Izglītība

Ukrainā ir izveidota vesela ungāru kultūras un izglītības iestāžu, izdevniecību, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrisko apvienību sistēma.

Četrās reģiona augstskolās (Užhorodas Nacionālajā universitātē, Mukačevas Humanitārajā un pedagoģiskajā institūtā, Užhorodas Kultūras koledžā, Berehoves Medicīnas koledžā) ir atvērtas grupas ar ungāru mācību valodu.

Kultūra

Apdzīvotajās vietās ar lielu ungāru iedzīvotāju skaitu darbojas 87 bibliotēkas ar 408,3 tūkstošiem grāmatu ungāru valodā.

Ārējās saites

• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)