UNESCO Pasaules mantojuma vietas Okeānijā

Wikimedia projekta saraksts

Šajā rakstā ir apkopotas visas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Okeānijā (ieskaitot arī Austrāliju). UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 35 Pasaules mantojuma vietas (9 kultūras, 19 dabas un 7 jaukti objekti/vietas).[1] 11 valstīs (Austrālija, Fidži, Jaunzēlande, Kiribati, Māršala salas, Mikronēzija, Palau, Papua-Jaungvineja, Vanuatu un Zālamana Salas) un 4 teritorijās (Havaju salas, Jaunkaledonija, Lieldienu salas un Pitkērna), kuru pārvaldītājvalsts atrodas ārpus Okeānijas. Pirmie objekti no šī reģiona tika iekļauti 1981. gadā (5. sesijā) — Lielais Barjerrifs, Kakadu nacionālais parks un Vilarda ezeru reģions.[2]. Šajā reģionā atrodas trīs pasaulē lielākās aizsargājamās teritorijas: Fēniksa salu aizsargājamā teritorija, Papahānaumokuākea un Lielais Barjerrifs.[3][4] Turklāt Tasmanijas mežonīgie apgabali ir viena no divām Pasaules mantojumu vietām, kura atbilst 7 no 10 Pasaules mantojumu objektu kritērijiem (otra — Taišans, Ķīnā). Pēc UNESCO Pasaules mantojuma ģeogrāfiskajām zonām Okeānija tiek iedalīta Āzijas un Klusais okeāna zonā.

Katru gadu UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var veikt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (I-VI) un 4 dabas mantojuma (VII-X) kritēriji.[5] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti kā "jaukta tipa vietas", vienlaikus ir gan kultūras, gan dabas mantojums. Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā".[6] 2013. gadā Pasaules mantojuma komiteja nolēma Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā iekļaut Austrumrenelu (Zālamana Salas), jo to apdraud mežizstrādes darbības un vietai ir īpaša unikāla vērtība.[7] Savukārt 2016. gadā Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstam tika pievienots Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs (Mikronēzija)[8]

Sarakstā ir ietvertas vairākas vietas, kuru dalībvalsts atrodas ārpus reģiona, bet pati vieta atrodas Okeānijā. Tādas vietas ir Rapa Nui nacionālais parks (Čīle), Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas (Francija), Hendersona sala (Apvienotā Karaliste/Lielbritānija) un Havaju vulkānu nacionālais parks un Papahānaumokuākea (ASV).

Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiemLabot

Valstis Kultūra Daba Jaukti Kopā Diagramma Raksts Atsauce
  Apvienotā Karaliste (tikai Okeānijas daļā esošie) 1 1   Raksts [9]
  ASV (tikai Okeānijas daļā esošie) 1 1 2 Raksts [10]
  Austrālija 3 12 4 19 Raksts [11]
  Čīle (tikai Okeānijas daļā esošie) 1 1 Raksts [12]
  Fidži 1 1 Raksts [13]
  Francija (tikai Okeānijas daļā esošie) 1 1 Raksts [14]
  Jaunzēlande 2 1 3 Raksts [13]
  Kiribati 1 1 Raksts [15]
  Māršala Salas 1 1 Raksts [16]
  Mikronēzija 1 1 Raksts [17]
  Palau 1 1 Raksts [18]
  Papua-Jaungvineja 1 1 Raksts [19]
  Vanuatu 1 1 Raksts [20]
  Zālamana Salas 1 1 Raksts [21]
Kopā 9 19 7 35

Sarakstā iekļautās vietas/objektiLabot

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta
(valsts un koordinātas)
Iekļaušanas
datums
Tips Kritēriji Aizsardzības nr. Atsauce
 
 
 
Austrālijas ieslodzījuma vietas   Austrālija
33°50′48″S 151°10′16″E / 33.84667°S 151.17111°E / -33.84667; 151.17111
33°22′42″S 150°59′40″E / 33.37833°S 150.99444°E / -33.37833; 150.99444
33°52′10″S 151°12′45″E / 33.86944°S 151.21250°E / -33.86944; 151.21250
33°48′43″S 150°59′50″E / 33.81194°S 150.99722°E / -33.81194; 150.99722
29°3′12″S 167°57′31″E / 29.05333°S 167.95861°E / -29.05333; 167.95861
41°37′30″S 147°8′30″E / 41.62500°S 147.14167°E / -41.62500; 147.14167
42°53′37″S 147°17′57″E / 42.89361°S 147.29917°E / -42.89361; 147.29917
42°59′1″S 147°42′59″E / 42.98361°S 147.71639°E / -42.98361; 147.71639
42°34′57″S 148°4′12″E / 42.58250°S 148.07000°E / -42.58250; 148.07000
43°9′0″S 147°51′0″E / 43.15000°S 147.85000°E / -43.15000; 147.85000
32°3′18″S 115°45′13″E / 32.05500°S 115.75361°E / -32.05500; 115.75361
2010 Kultūra iv, vi № 1306 [22]
 
 
Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas (Riversleiga/ Narakorta)   Austrālija
19°4′59″N 138°43′1″W / 19.08306°N 138.71694°W / 19.08306; -138.71694
36°57′0″S 140°45′0″E / 36.95000°S 140.75000°E / -36.95000; 140.75000
1994 Daba viii, ix № 698 [23]
  Austrumrenela   Zālamana Salas
11°36′52″S 160°12′29″E / 11.61444°S 160.20806°E / -11.61444; 160.20806
1998 Daba ix № 854 [24]
  Bikini atola kodolizmēģinājumu vieta   Māršala Salas
11°35′0″N 165°23′0″E / 11.58333°N 165.38333°E / 11.58333; 165.38333
2010 Kultūra iv, vi № 1339 [25]
  Gondvanas lietus meži Austrālijā   Austrālija
28°15′0″S 150°3′0″E / 28.25000°S 150.05000°E / -28.25000; 150.05000
1986
(paplašināts 1994)
Daba viii, ix, x № 368 [26]
  Fēniksa salu aizsargājamā teritorija   Kiribati
3°40′0″S 172°20′0″W / 3.66667°S 172.33333°W / -3.66667; -172.33333
2010 Daba vii, ix № 1325 [27]
  Freizera sala   Austrālija
25°13′0″S 153°8′0″E / 25.21667°S 153.13333°E / -25.21667; 153.13333
1992 Daba vii, ix № 630 [28]
  Haizivju krasts, Rietumaustrālija   Austrālija
25°30′0″S 113°30′0″E / 25.50000°S 113.50000°E / -25.50000; 113.50000
1991 Daba vii, viii, ix, x № 578 [29]
  Havaju vulkānu nacionālais parks   ASV
(Havaju salas)
,
19°23′0″N 155°12′0″W / 19.38333°N 155.20000°W / 19.38333; -155.20000
1987 Daba viii № 409 [30]
  Hendersona sala   Apvienotā Karaliste
(  Pitkērna)
,
24°21′0″S 128°18′36″W / 24.35000°S 128.31000°W / -24.35000; -128.31000
1988 Daba vii, x № 487 [31]
  Hērda Sala un Makdonalda Salas   Austrālija
53°6′0″S 73°31′0″E / 53.10000°S 73.51667°E / -53.10000; 73.51667
1997 Daba viii, ix № 577 [32]
  Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas   Francija
(  Jaunkaledonija)
,
20°24′43″S 164°33′59″E / 20.41194°S 164.56639°E / -20.41194; 164.56639
2008 Daba vii, ix, x № 1115 [33]
  Jaunzēlandes Subantarktikas salas   Jaunzēlande
49°41′S 178°48′W / 49.683°S 178.800°W / -49.683; -178.800
47°46′S 179°02′W / 47.767°S 179.033°W / -47.767; -179.033
52°32′S 169°09′W / 52.533°S 169.150°W / -52.533; -169.150
50°42′S 166°05′W / 50.700°S 166.083°W / -50.700; -166.083
48°01′S 166°32′W / 48.017°S 166.533°W / -48.017; -166.533
1998 Daba ix, x № 877 [34]
  Kakadu nacionālais parks   Austrālija
13°2′11″S 132°26′23″E / 13.03639°S 132.43972°E / -13.03639; 132.43972
1981
(paplašināts 1987, 1992)
Jaukti i, vi, vii, ix, x № 147 [35]
  Karaliskā izstāžu ēka un Karltonas dārzi   Austrālija
37°48′17″S 144°58′16″E / 37.80472°S 144.97111°E / -37.80472; 144.97111
2004 Kultūra ii № 1131 [36]
  Klinšu salu dienvidu lagūna   Palau
7°15′0″N 134°24′0″E / 7.25000°N 134.40000°E / 7.25000; 134.40000
2012 Jaukti iii, v, vii, ix, x № 1386 [37]
  Kuka senā lauksaimniecības vieta   Papua-Jaungvineja
5°47′1″S 144°19′54″E / 5.78361°S 144.33167°E / -5.78361; 144.33167
2008 Kultūra iii, iv № 887 [38]
  Kvīnslendas mitrie tropi   Austrālija
17°30′0″S 145°45′0″E / 17.50000°S 145.75000°E / -17.50000; 145.75000
1988 Daba vii, viii, ix, x № 487 [39]
  Lielais Barjerrifs   Austrālija
18°17′10″S 147°42′0″E / 18.28611°S 147.70000°E / -18.28611; 147.70000
1981 Daba vii, viii, ix, x № 154 [40]
  Lielo Zilo kalnu teritorija   Austrālija
33°43′5″S 150°18′38″E / 33.71806°S 150.31056°E / -33.71806; 150.31056
2000 Daba ix, x № 917 [41]
  Lorda Hjūva salu grupa   Austrālija
31°45′21″S 159°15′2″E / 31.75583°S 159.25056°E / -31.75583; 159.25056
1982 Daba vii, x № 186 [42]
  Makvorija sala   Austrālija
54°36′0″S 158°53′0″E / 54.60000°S 158.88333°E / -54.60000; 158.88333
1997 Daba vii, viii № 629 [43]
  Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs   Mikronēzija
6°50′22″N 158°19′50″E / 6.83944°N 158.33056°E / 6.83944; 158.33056
2016 Kultūra i, iii, iv, vi № 1503 [44]
  Ningalū krasts   Austrālija
22°38′57″S 113°37′21″E / 22.64917°S 113.62250°E / -22.64917; 113.62250
2011 Daba vii, x № 1369 [45]
  Papahānaumokuākea   ASV
(Havaju salas)
,
25°21′0″N 170°9′0″W / 25.35000°N 170.15000°W / 25.35000; -170.15000
2010 Jaukti iii, vi, viii, ix, x № 1326 [46]
  Purnululu nacionālais parks   Austrālija
17°27′47″S 128°33′51″E / 17.46306°S 128.56417°E / -17.46306; 128.56417
2003 Daba vii, viii № 1094 [47]
  Rapa Nui nacionālais parks   Čīle
27°9′0″S 109°27′0″W / 27.15000°S 109.45000°W / -27.15000; -109.45000
1995 Kultūra i,iii,v № 715 [48]
  Sidnejas operteātris   Austrālija
33°51′31″S 151°12′50″E / 33.85861°S 151.21389°E / -33.85861; 151.21389
2007 Kultūra i № 1131 [36]
  Tasmanijas mežonīgie apgabali   Austrālija
41°34′58″S 145°25′1″E / 41.58278°S 145.41694°E / -41.58278; 145.41694
1982 Jaukti iii, iv, vi, vii, viii, ix, x № 181 [49]
  Te Vahipunamu – Dienvidrietumjaunzēlande   Jaunzēlande
45°2′9″S 167°19′12″E / 45.03583°S 167.32000°E / -45.03583; 167.32000
1990 Daba vii, viii, ix, x № 551 [50]
  Tongariro nacionālais parks   Jaunzēlande
39°8′0″S 175°38′30″E / 39.13333°S 175.64167°E / -39.13333; 175.64167
1990 Jaukti vi, vii, viii № 421 [51]
  Uluru – Kata Tjuta nacionālais parks   Austrālija
25°18′44″S 131°1′7″E / 25.31222°S 131.01861°E / -25.31222; 131.01861
1987 Jaukti viii, ix, x № 447 [52]
  Vēsturiskā Levukas ostas pilsēta   Fidži
17°40′53″S 178°50′6″E / 17.68139°S 178.83500°E / -17.68139; 178.83500
2013 Kultūra ii, iv № 1399 [53]
  Vilandra ezeru reģions   Austrālija
34°0′0″S 143°0′0″E / 34.00000°S 143.00000°E / -34.00000; 143.00000
1981 Jaukti iii, viii № 167 [54]
  Virsaiša Roi Mata's īpašums   Vanuatu
17°37′41″S 168°10′39″E / 17.62806°S 168.17750°E / -17.62806; 168.17750
2008 Kultūra iii, v, vi № 1280 [55]

KarteLabot

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vietas Okeānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiemLabot

Gads Kultūra Daba Jaukti Kopā
1978 — 1980 0
1981 1 2 3
1982 1 1 2
1983 — 1985 0
1986 1 1
1987 1 1 2
1988 2 2
1989 0
1990 1 1 2
1991 1 1
1992 2 2
1993 — 1994 0
1995 1 1
1996 0
1997 2 2
1998 2 2
1999 0
2000 1 1
2001 — 2002 0
2003 1 1
2004 1 1
2005 — 2006 0
2007 1 1
2008 2 1 3
2009 0
2010 2 1 1 4
2011 1 1
2012 1 1
2013 1 1
2014 — 2015 0
2016 1 1

AtsaucesLabot

  1. World Heritage Committee. «World Heritage List Nominations». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28.
  2. Young, Emma. «World Heritage sites of Australia». Australian Geographic, 2011. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 13. februāris.
  3. Staff writers. «Marine Paradise Named Largest World Heritage Site». ABC News (ABC News Internet Ventures), 2010. Skatīts: 2011-07-11.
  4. Great Barrier Reef Marine Park Authority. «Great Barrier Reef World Heritage Area». Government of Australia. Skatīts: 2011-07-11.
  5. «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
  6. World Heritage Committee. «World Heritage in Danger». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2010-05-28.
  7. World Heritage Committee. «World Heritage Committee inscribes East Rennell on the List of World Heritage in Danger». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. Skatīts: 2013-08-13.
  8. World Heritage Committee. «Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia». United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.
  9. Apvienotā Karaliste
  10. ASV
  11. Austrālija
  12. Čīle
  13. 13,0 13,1 Fidži
  14. Francija
  15. Kiribati
  16. Māršala Salas
  17. Mikronēzija
  18. Palau
  19. Papua-Jaungvineja
  20. Vanuatu
  21. Zālamana Salas
  22. Australian Convict Sites, UNESCO
  23. Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte), UNESCO
  24. East Rennell, UNESCO
  25. Bikini Atoll Nuclear Test Site, UNESCO
  26. Gondwana Rainforests of Australia, UNESCO
  27. Phoenix Islands Protected Area, UNESCO
  28. Fraser Island, UNESCO
  29. Shark Bay, Western Australia, UNESCO
  30. Hawaii Volcanoes National Park, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  31. Henderson Island, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  32. Heard and McDonald Islands, UNESCO
  33. Lagoons of New Caledonia: Reef Diversity and Associated Ecosystems, UNESCO
  34. New Zealand Sub-Antarctic Islands, UNESCO
  35. Kakadu National Park, UNESCO
  36. 36,0 36,1 Royal Exhibition Building and Carlton Gardens, UNESCO
  37. Rock Islands Southern Lagoon, UNESCO
  38. Kuk Early Agricultural Site, UNESCO
  39. Wet Tropics of Queensland, UNESCO
  40. Great Barrier Reef, UNESCO
  41. Greater Blue Mountains Area, UNESCO
  42. Lord Howe Island Group, UNESCO
  43. Macquarie Island, UNESCO
  44. Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia, UNESCO
  45. Ningaloo Coast, UNESCO
  46. Papahānaumokuākea, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  47. Purnululu National Park, UNESCO
  48. Rapa Nui National Park, UNESCO
  49. Tasmanian Wilderness, UNESCO
  50. Te Wahipounamu – South West New Zealand, UNESCO
  51. Tongariro National Park, UNESCO
  52. Uluru-Kata Tjuta National Park, UNESCO
  53. Levuka Historical Port Town, UNESCO
  54. Willandra Lakes Region, UNESCO
  55. Chief Roi Mata’s Domain, UNESCO