UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē

Sarakstā apkopotas tās vietas Čīlē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Čīles ir iekļautas 6 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 17 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Humberstonas un Santalauras salpetra darbi ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts Čīle Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1980. gada 20. februārī.

Sarakstā iekļautie objekti

  Pārrobežu objekts

  Apdraudētais objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Rapa Nui nacionālais parks	Lieldienu salas 27°9′0″S 109°27′0″W	1995	Kultūra	i,iii,v	Rapa Nui ir Lieldienu salas vietējais nosaukums, kas liecina par unikālu kultūras fenomenu. Polinēziešu sabiedrība, kas uz salas apmetās np 300. gada p.m.ē. izveidoja spēcīgas, tēlainas un oriģinālas tradīcijas un monumentālu tēlniecību un arhitektūru. No 10. līdz 16. gadsimtam salas iedzīvotāju būvēja svētnīcas ar milzīgiem akmens stabiem, kas pazīstami kā Moai un radīja unikālu kultūrainavu, kas apburt cilvēkus arī mūsdienās visā pasaulē.	715
	Čīles baznīcas	Loslagosas reģions 42°28′18″S 73°29′27″W	2000	Kultūra	ii, iii	Čīles baznīcas ir unikāls piemērs koka baznīcu arhitektūrai Latīņamerikā. Baznīcas ir būvējuši jezuīti 17. un 18. gadsimtā. Šīs baznīcas iemieso nemateriālo bagātību Čīles arhipelāgā un liecina par veiksmīgu sasaisti starp vietējo un Eiropas kultūru.	971
	Valparaiso vēsturiskais kvartāls un ostas pilsēta	Valparaiso reģions 33°3′0″S 71°37′0″W	2003	Kultūra	iii	Valparaiso koloniālā pilsēta sniedz lielisku piemēru pilsētvides un arhitektūras attīstībai Latīņamerikā 19. gadsimtā. Pilsēta atrodas dabiski veidotā "amfiteātrī" ar skaistām nogāzēm. Pilsēta ir labi saglabājies agrīnās rūpniecības infrastruktūra.	959
	Humberstonas un Santalauras salpetra darbi	Ikikes reģions 20°12′30″S 69°47′40″W	2005	Kultūra	ii, iii, iv	Humberstonas un Santalauras salpetra darbus veido vairāk nekā 200 bijušos salpetra ieguves darbus. Šajā kalnrūpniecības ieguves vietā veidojusies bagātīga kultūra ar labu valodu, radošumu un solidaritāti. Ieguves reģions atrodas pampās, kas ir viens no sausākajiem reģioniem uz Zemes. Šī ir lielākā salpetra ieguves vieta pasaulē, no kura ražo nātrija nitrāta mēslojumu. Saistībā ar apkārtnes neaizsargātību un zemestrīču iespējamībām 2011. gadā šo vietu iekļāva apdraudēto objektu sarakstā.	1178
	Sevelas kalnrūpniecības pilsēta	Ohiginsas reģions 34°5′6″S 70°22′57″W	2006	Kultūra	ii	Pilsēta atrodas 2000 m augstumā Andu kalnos, 60 km uz austrumiem no Rankagvas. Sevelas kalnrūpniecības pilsēta 1905. gadā izveidoja Bradena vara uzņēmums. Šī vieta ir kļuvusi par vienu no lielākajām pazemes vara ieguves raktuvēm. Pilsēta ir izcils piemērs industriālai vietai, kur sajaucas iedzīvotāju dzīvesstils un darbavietas. Pilsēta tika uzcelta stāvā reljefā. Ēkas lielākoties ir veidotas no koka un bieži tiek krāsotas spilgti zaļās, dzeltenās, sarkanās un zilās krāsās. Savas kulminācijas periodā pilsētā dzīvoja apmēram 15 000 iedzīvotāji, taču pēc 1970. gada pilsēta tika pamesta.	1214
	Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma	Čīle (kopā ar Argentīnu, Bolīviju, Ekvadoru, Kolumbiju, Peru)	2014	Kultūra	ii, iii, iv, vi	Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā.	1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Čīles baznīcas

Valparaiso vēsturiskais kvartāls un ostas pilsēta

Sevelas kalnrūpniecības pilsēta

Humberstonas un Santalauras salpetra darbi

Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma

Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē (Pasaule)

Rapa Nui nacionālais parks

Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Huana Fernandesa nacionālais parks	Valparaiso reģions 33°43′46″S 79°52′9″W	1994	Daba	x	84
	Torresa del Paines un Bernardo Ohigginsa nacionālie parki, Magaljanesas reģions	Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģions 50°58′59″S 72°57′59″W	1994	Daba		85
	Altiplano baznīcas	Arikas un Parinakotas reģions 20°32′00″S 69°58′00″W	1998	Kultūra	ii, iii, v	1187
	Činčoro kultūras arheoloģiskās vietas	Arikas un Parinakotas, Tarapakas un Antofagastas reģions 18°28′00″S 70°19′00″W 23°40′00″S 70°25′00″W	1998	Kultūra	iii	1188
	Bakedāno iela	Tarapakas reģions 20°13′0″S 70°10′0″W	1998	Kultūra	ii, v	1189
	Sanpedro de Atacama	Aisenas reģions 22°55′0″S 68°13′0″W	1998	Kultūra	ii, iii, v	1191
	Ajkvina and Tokonce	Antofagastas reģions 22°16′45″S 68°19′19″W	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v, vi	1192
	Cerro el Plomo augstkalnu svētnīca	Santjago Metropoles reģions 33°13′58″S 70°12′44″W	1998	Kultūra	ii, iii, vi	1194
	Lamonedas pils	Santjago Metropoles reģions 33°26′34″S 70°39′13″W	1998	Kultūra	ii, iii, iv, v	1195
	Sanfrancisko baznīca un klosteris	Santjago Metropoles reģions 33°26′39″S 70°41′12″W	1998	Kultūra	ii, iv	1196
	Sanhosē del Karmena el Huikves māja	Ohiginsas reģions 34°27′00″S 71°28′00″W	1998	Kultūra	ii, iii, v	1198
	Maleko viadukts	Araukānijas reģions 37°57′47″S 72°26′20″W	1998	Kultūra	i, iv	1199
	Temuko dzelzceļa stacijas lokomotīvju depo	Araukānijas reģions 38°44′00″S 72°37′00″W	1998	Kultūra	iv	1200
	Valvadijas aizsardzības komplekss	Losriosas reģions 39°48′50″S 73°14′45″W	1998	Kultūra	i, iii, iv	1202
	Patagonijas akmens māksla	Aisenas reģions 46°10′00″S 72°10′00″W	1998	Kultūra	i, ii, iii	1203
	Fella un Pali Aike alas	Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģions 52°2′0″S 70°3′0″W	1998	Kultūra	iii, iv	1204
	Monteverde arheoloģiskā vieta	Loslagosas reģions 41°30′17″S 73°12′16″W	2004	Kultūra	iii, iv	1873