UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Čīlē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Čīles ir iekļautas 6 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 17 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Humberstonas un Santalauras salpetra darbi ir iekļauta arī kā apdraudētais objekts, kurš tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināts Čīle Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1980. gada 20. februārī.

Sarakstā iekļautie objektiLabot

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Rapa Nui nacionālais parks Lieldienu salas
27°9′0″S 109°27′0″W / 27.15000°S 109.45000°W / -27.15000; -109.45000
1995 Kultūra i,iii,v Rapa Nui ir Lieldienu salas vietējais nosaukums, kas liecina par unikālu kultūras fenomenu. Polinēziešu sabiedrība, kas uz salas apmetās np 300. gada p.m.ē. izveidoja spēcīgas, tēlainas un oriģinālas tradīcijas un monumentālu tēlniecību un arhitektūru. No 10. līdz 16. gadsimtam salas iedzīvotāju būvēja svētnīcas ar milzīgiem akmens stabiem, kas pazīstami kā Moai un radīja unikālu kultūrainavu, kas apburt cilvēkus arī mūsdienās visā pasaulē[2]. 715
  Čīles baznīcas Loslagosas reģions
42°28′18″S 73°29′27″W / 42.47167°S 73.49083°W / -42.47167; -73.49083
2000 Kultūra ii, iii Čīles baznīcas ir unikāls piemērs koka baznīcu arhitektūrai Latīņamerikā. Baznīcas ir būvējuši jezuīti 17. un 18. gadsimtā. Šīs baznīcas iemieso nemateriālo bagātību Čīles arhipelāgā un liecina par veiksmīgu sasaisti starp vietējo un Eiropas kultūru[3]. 971
  Valparaiso vēsturiskais kvartāls un ostas pilsēta Valparaiso reģions
33°3′0″S 71°37′0″W / 33.05000°S 71.61667°W / -33.05000; -71.61667
2003 Kultūra iii Valparaiso koloniālā pilsēta sniedz lielisku piemēru pilsētvides un arhitektūras attīstībai Latīņamerikā 19. gadsimtā. Pilsēta atrodas dabiski veidotā "amfiteātrī" ar skaistām nogāzēm. Pilsēta ir labi saglabājies agrīnās rūpniecības infrastruktūra[4]. 959
  Humberstonas un Santalauras salpetra darbi Ikikes reģions
20°12′30″S 69°47′40″W / 20.20833°S 69.79444°W / -20.20833; -69.79444
2005 Kultūra ii, iii, iv Humberstonas un Santalauras salpetra darbus veido vairāk nekā 200 bijušos salpetra ieguves darbus. Šajā kalnrūpniecības ieguves vietā veidojusies bagātīga kultūra ar labu valodu, radošumu un solidaritāti. Ieguves reģions atrodas pampās, kas ir viens no sausākajiem reģioniem uz Zemes. Šī ir lielākā salpetra ieguves vieta pasaulē, no kura ražo nātrija nitrāta mēslojumu. Saistībā ar apkārtnes neaizsargātību un zemestrīču iespējamībām 2011. gadā šo vietu iekļāva apdraudēto objektu sarakstā[5]. 1178
  Sevelas kalnrūpniecības pilsēta Ohiginsas reģions
34°5′6″S 70°22′57″W / 34.08500°S 70.38250°W / -34.08500; -70.38250
2006 Kultūra ii Pilsēta atrodas 2000 m augstumā Andu kalnos, 60 km uz austrumiem no Rankagvas. Sevelas kalnrūpniecības pilsēta 1905. gadā izveidoja Bradena vara uzņēmums. Šī vieta ir kļuvusi par vienu no lielākajām pazemes vara ieguves raktuvēm. Pilsēta ir izcils piemērs industriālai vietai, kur sajaucas iedzīvotāju dzīvesstils un darbavietas. Pilsēta tika uzcelta stāvā reljefā. Ēkas lielākoties ir veidotas no koka un bieži tiek krāsotas spilgti zaļās, dzeltenās, sarkanās un zilās krāsās. Savas kulminācijas periodā pilsētā dzīvoja apmēram 15 000 iedzīvotāji, taču pēc 1970. gada pilsēta tika pamesta[6]. 1214
  Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma   Čīle
(kopā ar   Argentīnu,   Bolīviju,   Ekvadoru,   Kolumbiju,   Peru)
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā[7]. 1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojumsLabot

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma
Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts
Vietas Čīlē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objektiLabot

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Huana Fernandesa nacionālais parks Valparaiso reģions
33°43′46″S 79°52′9″W / 33.72944°S 79.86917°W / -33.72944; -79.86917
1994 Daba x 84
  Torresa del Paines un Bernardo Ohigginsa nacionālie parki, Magaljanesas reģions Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģions
50°58′59″S 72°57′59″W / 50.98306°S 72.96639°W / -50.98306; -72.96639
1994 Daba 85
  Altiplano baznīcas Arikas un Parinakotas reģions
20°32′00″S 69°58′00″W / 20.53333°S 69.96667°W / -20.53333; -69.96667
1998 Kultūra ii, iii, v 1187
  Činčoro kultūras arheoloģiskās vietas Arikas un Parinakotas, Tarapakas un Antofagastas reģions
18°28′00″S 70°19′00″W / 18.46667°S 70.31667°W / -18.46667; -70.31667
23°40′00″S 70°25′00″W / 23.66667°S 70.41667°W / -23.66667; -70.41667
1998 Kultūra iii 1188
  Bakedāno iela Tarapakas reģions
20°13′0″S 70°10′0″W / 20.21667°S 70.16667°W / -20.21667; -70.16667
1998 Kultūra ii, v 1189
  Sanpedro de Atacama Aisenas reģions
22°55′0″S 68°13′0″W / 22.91667°S 68.21667°W / -22.91667; -68.21667
1998 Kultūra ii, iii, v 1191
  Ajkvina and Tokonce Antofagastas reģions
22°16′45″S 68°19′19″W / 22.27917°S 68.32194°W / -22.27917; -68.32194
1998 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 1192
  Cerro el Plomo augstkalnu svētnīca Santjago Metropoles reģions
33°13′58″S 70°12′44″W / 33.23278°S 70.21222°W / -33.23278; -70.21222
1998 Kultūra ii, iii, vi 1194
  Lamonedas pils Santjago Metropoles reģions
33°26′34″S 70°39′13″W / 33.44278°S 70.65361°W / -33.44278; -70.65361
1998 Kultūra ii, iii, iv, v 1195
  Sanfrancisko baznīca un klosteris Santjago Metropoles reģions
33°26′39″S 70°41′12″W / 33.44417°S 70.68667°W / -33.44417; -70.68667
1998 Kultūra ii, iv 1196
  Sanhosē del Karmena el Huikves māja Ohiginsas reģions
34°27′00″S 71°28′00″W / 34.45000°S 71.46667°W / -34.45000; -71.46667
1998 Kultūra ii, iii, v 1198
  Maleko viadukts Araukānijas reģions
37°57′47″S 72°26′20″W / 37.96306°S 72.43889°W / -37.96306; -72.43889
1998 Kultūra i, iv 1199
Temuko dzelzceļa stacijas lokomotīvju depo Araukānijas reģions
38°44′00″S 72°37′00″W / 38.73333°S 72.61667°W / -38.73333; -72.61667
1998 Kultūra iv 1200
  Valvadijas aizsardzības komplekss Losroisas reģions
39°48′50″S 73°14′45″W / 39.81389°S 73.24583°W / -39.81389; -73.24583
1998 Kultūra i, iii, iv 1202
Patagonijas akmens māksla Aisenas reģions
46°10′00″S 72°10′00″W / 46.16667°S 72.16667°W / -46.16667; -72.16667
1998 Kultūra i, ii, iii 1203
  Fella un Pali Aike alas Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģions
52°2′0″S 70°3′0″W / 52.03333°S 70.05000°W / -52.03333; -70.05000
1998 Kultūra iii, iv 1204
  Monteverde arheoloģiskā vieta Loslagosas reģions
41°30′17″S 73°12′16″W / 41.50472°S 73.20444°W / -41.50472; -73.20444
2004 Kultūra iii, iv 1873

AtsaucesLabot