Turcijas karogs

Turcijas Republikas karogs ir sarkans ar baltu pusmēnesi un zvaigzni. Turku valodā karogu sauc par „Mēness Zvaigzne” (turku: Ay Yıldız) vai „Tas Karogs” (turku: Al Sancak). Karogam ir sarežģīta un sena izcelsme un tas ir gandrīz identisks pēdējam Osmaņu impērijas karogam, kuru 1844. gadā ieviesa Tanzimata reformu gaitā. Tagadējā karoga proporcijas un izmēru nosaka 1936. gada Turcijas Karoga likums.

Karogā esošā krāsa atbilst „Pantone” krāsu skalā Nr. 186, jeb RGB modelī — R:227, G:10, B:23.

Vēsture

Osmaņu impērijas karogs, kas ieviests 1844. gadā.

Pamatraksts: Osmaņu impērijas karogi

Neskatoties uz to, ka mūsdienās pusmēness un zvaigzne tiek uzskatīti par islāma simbolu, to senie turki lietoja Anatolijā pirms pievēršanās islāmam. Pusmēness simbola saknes meklējamas tamgās (turku: Damga), kas agrākos laikos bija tjurku nomadu klanu lopu zīme, jeb īpašuma zīme.

Tagadējā Turcijas karoga izskats ir 1844. gadā ieviestā osmaņu karoga atveidojums. Osmaņi kopš 1383. gada lietojuši trijstūra formas karogus, bet laika gaitā tie tika pārveidoti taisnstūra formā.

Osmaņu impērijā tika lietoti vairāki dažādu formu un krāsu karogi un katram bija atšķirīga nozīme, piemēram, tāds pats kā valsts karogs, tikai zaļā krāsā, apzīmēja kalifātu. Impērijas pastāvēšanas pēdējos gados ļoti bieži tika lietoti divi karogi — sarkanais, kas apzīmēja sekulāro valsti (laicīgo varu) un zaļais, kas apzīmēja reliģiju un reliģiskās institūcijas. 1844. gadā astoņstaru zvaigznes vietā sāka lietot piecstaru zvaigzni, kas arī redzama tagadējā Turcijas karogā.

Karoga izcelsme

Mēness un zvaigzne kā simboli pazīstami jau kopš Šumeras un senās Ēģiptes laikiem.^[1]^[2]

Pastāv arī iespēja, ka karogam par paraugu ņemti Bizantijas simboli. Pastāv uzskats, ka pusmēness un zvaigzne astoņus gadsimtus tika lietoti kā Bizantijas galvaspilsētas (tag. Stambula) simboli, bet pēc Konstantinopoles iekarošanas, sultāns Mehmeds II Iekarotājs, pieņemot Romas imperatora titulu, saskaņā ar tradīciju, pieņēmis arī šo simbolu kā Osmaņu impērijas simbolu (Bizantijā pusmēness esot simbolizējis grieķu dievieti Artemīdu, bet zvaigzne — Jaunavu Mariju). Zvaigzne un pusmēness bija arī seno ēģiptiešu dievietes Izīdas simboli, kā arī lietoti Babilonā un Mezopotāmijā.^[3] Tomēr pirmā valsts, kas pusmēnesi lietojusi kā valsts simbolu, bija Bizantija un 330. gadā imperators Konstantīns I pusmēnesim pievienoja Jaunavas Marijas zvaigzni un šie simboli redzami vairākās grieķu pareizticīgo ikonās.

Zināms arī fakts, ka pusmēness un zvaigzne bijuši svēti simboli tjurkiem pirms islāma pieņemšanas, bet sarkanā krāsa ir apzīmējums Dienvidiem. 2004. gadā arheoloģiskajos izrakumos Biškekā atrasta 1500 gadus sena gēkturku monēta, uz kuras ap iespējamā vadoņa tēlu trijās vietās redzams pusmēness un zvaigznes simbols.^[4]

Ar karoga izcelsmi pastāv arī vairāki nostāsti, no kuriem vairums ir pretrunā ar vēsturiskiem faktiem.

Tiesību normas

Turcijas prezidenta standarts no 1983. g.

Turcijas karogs pamatā ir apstiprināts ar 1936. gada 29. maija Turcijas Karoga likumu Nr. 2994. Karoga lietošanu nosaka 1937. gada 28. jūlija Turcijas Karoga noteikumi Nr. 2/7175 un 1939. gada 29. jūlija noteikumu pielikums Nr. 11604/2. Sešus mēnešus pēc publikācijas oficiālajā valdības laikrakstā stājās spēkā 1983. gada 22. septembra Turcijas Karoga likums Nr. 2893 un, saskaņā ar šā likuma 9. pantu, tika izsludināti arī karoga lietošanas noteikumi.

Karoga atveide

Apzīmējums	Attālums	Lielums
G	Platums	1
A	Attālums starp pusmēness ārējā apļa centru un balto karogkāta atloci	1/2 G
B	Pusmēness ārējā apļa diametrs	1/2 G
C	Attālums starp pusmēness ārējā apļa un iekšējā apļa centriem	1/16 G
D	Pusmēness iekšējā apļa diametrs	0,4 G
E	Attālums starp pusmēness iekšējā apļa un iedomātu apli ap zvaigzni	1/3 G
F	Ap zvaigzni iedomātā apļa diametrs	1/4 G
L	Garums	1 ½ G
M	Karogkāta atloces platums	1/30 G

Piezīme: Tabulā dotie izmēri ir saskaņā ar Turcijas Karogu likumu, kas publicēti „Flags of the World”. Izmērs 1/3 nav precīzs, jo pēc aprēķiniem E faktiski ir 0,34875 G.