Triestes brīvā teritorija

Triestes Brīvā teritorija jeb Triestes Brīvā valsts (itāļu: Territorio libero di Trieste, slovēņu: Svobodno tržaško ozemlje) bija ANO mandātteritorija vēsturiskās pilsētvalsts teritorijā Dienvideiropā, kas atradas starp Itālijas ziemeļiem un Dienvidslāviju.

A zona (zaļā krāsā) un B zona (zilā un rozā krāsā), kas norāda, kā teritorija tika sadalīta pēc tās likvidēšanas

Vēsture

Kopš 1382. gada Trieste un tās apkārtne atradās Austrijas sastāvā, un tajā dzīvoja jaukta iedzīvotāju grupa, ko veidoja galvenokārt itāļi pilsētā un slovēņi un horvāti laukos un priekšpilsētās. Itālija anektēja Triesti 1921. gadā, kur pēc fašistiskā režīma nodibināšanas sākās represijas pret slāvu iedzīvotājiem, kas izraisīja TIGR organizācijas pretdarbību. Pēc Itālijas kapitulācijas 1943. gadā pilsētu okupēja Trešais reihs, bet 1945. gada 1. maijā to vienlaicīgi atbrīvoja Dienvidslāvijas un Lielbritānijas armijas daļas.

Teritoriju 1947. gada 15. septembrī izveidoja ANO Drošības padome saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku starp Itāliju un Dienvidslāviju. Teritoriju pārvaldīja militāri gubernatori, kurus iecēla valstis, kas vadīja miera uzturēšanas spēkus šajā teritorijā. To sadalīja gar Morgana līniju angloamerikāņu A zonā (Triestes pilsēta un tai piegulošās piekrastes teritorijas) un Dienvidslāvijas B zonā.

1954. gada 5. oktobrī Londonā tika parakstīts līgums, ar kuru A apgabals tika pievienots Itālijai, bet B apgabals — Dienvidslāvijai. Ar Ozimo līgumu 1975. gadā teritorija tika oficiāli likvidēta.

Demogrāfija

1940. gada beigās un turpmākajos gados pēc teritorijas sadalīšanas līdz pat 40 000 cilvēku (galvenokārt itāļi) dažādu iemeslu dēļ nolēma pamest Dienvidslāvijas B zonu un pārcelties uz A zonu vai Itāliju. Daži no tiem bija iebiedēti, citi vienkārši vēlējās nedzīvot Dienvidslāvijā. Dienvidslāvijā šos emigrantus sauca par optanti (“izvēle”), bet viņi paši sevi dēvē par esuli — trimdiniekiem. Dienvidslāvijas zonā, kas tagad ir Slovēnijas un Horvātijas daļa, palika līdz 14 tūkstošiem itāļu.

Valūta

Teritorijai, lai gan tā nebija neatkarīga valsts, bija sava valūta (Triestes lira, kas A zonā faktiski bija Itālijas lira, bet B zonā — jugolira) un pastmarkas.

Tagadne

Kopš 2009. gada A zonas teritorija bija daļa no Itālijas Triestes provinces, bet B zona ir sadalīta starp Slovēnijas Primorskas un Horvātijas Istrijas provinci.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Triestes brīvā teritorija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)