Totlēbeni

Totlēbeni (vācu: Totleben, arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18. gadsimtā no Tīringenes ieceļoja Kurzemē. Dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības (1856), Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības (1857), tad Sāmsalas bruņniecības (1858) matrikulā.

Totlēbenu dzimtas ģerbonis.

Totlēbeniem piederošā Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā.

Vēsture

Dzimtas izsekojama līdz Frīmaras (Friemar) luterāņu mācītājam Mihaelam Tutelebenam (Teutleben, Todtleben, ap 1560–1623) Tīringenē, vēlāk Totlēbeni bija Gēras pilsoņi. Totlēbenas muižas īpašnieka dēls Gotlobs Totlēbens uzdienējās par Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajoru. Ādams Heinrihs Totlēbens (1714–pēc 1773) kļuva par Insterburgas pilsoni, bet viņa dēls tirgotājs Teodors Frīdrihs Totlēbens (1749–1804) kļuva par Sabiles pilsoni, vēlāk viņš apmetās Jelgavā, tad Rīgā, kļūdams par dzimtas vācbaltiešu atzara ciltstēvu. Viņa mazdēls inženieris Eduards Totlēbens (1818−1884) veica spožu militāro karjeru Krievijas Impērijas armijā dienestā, 1869. gadā viņu paaugstināja ģenerāļa pakāpē un piešķīra dzimtmuižu Ķēdaiņos, bet 1879. gadā viņam piešķīra mantojamu grāfa titulu. Arī viņs dēls grāfs Nikolajs Georgs Eduards Totlēbens (1874–1945) dienēja Krievijas Impērijas armijā un 1917. gadā atvaļinājās ģenerālmajora pakāpē.