Gotlobs Totlēbens

Gotlobs Totlēbens; Gottlob Curt Heinrich von Tottleben
Personīgā informācija
Dzimis	1715. gada 21. decembrī ; Totlēbene, Tīringene, Svētā Romas impērija
Miris	1773. gada 20. martā (57 gadi); Polijas—Lietuvas ūnija,Varšava
Militārais dienests
Dienesta laiks	1759-1773
Valsts	Krievijas impērija
Kaujas darbība	Septiņgadu karš; Kunersdorfas kauja; Krievu—turku karš (1768—1774)
Apbalvojumi	Svētā Aleksandra Ņevska ordenis; Svētās Annas ordenis

Gotlobs Kurts Heinrihs fon Totlēbens (1715—1773) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1715. gada 21. decembrī barona Kārļa Ādolfa fon Totlēbena ģimenē, iestājās Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III dienestā, vēlāk dienēja Nīderlandes Apvienoto provinču karaspēkā, bet 1751. gadā viņš pārcēlās uz Prūsiju. Septiņgadu kara laikā iestājās Krievijas Impērijas dienestā un komandēja vieglās kavalērijas korpusu. 1760. gada oktobrī ģenerālmajora Totlēbena vadītais korpuss īslaicīgi ieņēma Berlīni.

1761. gada jūnijā viņu apcietināja par Krievijas armijas operatīvo plānu pārdošanu Prūsijas karalim Frīdriham II. 1763. gadā uz nāvi notiesāto Totlēbenu apžēloja Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II. Krievu-turku kara laikā 1769. gadā Katrīna II viņam uzdeva cauri Dariali aizai šķērsot Kaukāzu un uzbrukt Osmaņu impērijai. Totlēbenam izdevās ieņemt Imeretijas galvaspilsētu Kutaisi un aplenkt ostas pilsētu Poti.

1771. gadā ģenerāli Totlēbenu iecēla par kazaku un baškīru karaspēka vadītāju un Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā nosūtīja uz anektēto Polijas-Lietuvas kopvalsts daļu. Miris Varšavā 1773. gada 20. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gotlobs Totlēbens.