Minna Dzelzkalne[2] (dzimusi 1876. gada 23. jūnijā, mirusi 1942. gada 28. janvārī), plašāk pazīstama kā Tirzmaliete, bija latviešu rakstniece, dzejniece.

Minna Dzelzkalne
Minna Dzelzkalne
Personīgā informācija
Dzimusi 1876. gada 23. jūnijā
Tirzas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1942. gada 28. janvārī (65 gadi)
Lejasciems[1], Latvijas ģenerālapgabals, Ostlandes reihskomisariāts (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latviete
Vecāki Andrievs Dzelzkalns
Literārā darbība
Pseidonīms Tirzmaliete
Nodarbošanās Rakstniece
Valoda Latviešu valoda
Rakstīšanas laiks 1899-1936-?
Literatūras virzieni Lirika
Slavenākie darbi dzejoļi "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme", "Plūc ziedus skaistākos", "Lai mūžam neaizmirstama ir mātes piemiņa", "Draugs stāvot ceļa jūtīs"

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi 1876. gada 23. jūnijā Tirzas pagasta skolotāja Andrieva Dzelzkalna ģimenē. Pirmo izglītību Minna ieguva pagastskolā pie sava tēva, tad vienu gadu mācījās Tirzas draudzes skolā. Grūtie materiālie apstākļi neļāva viņai turpināt izglītību, ka arī izmācīties par skolotāju. Palīdzējusi tēvam skolas darbā, pelnījusi iztiku ar šūšanu un rokdarbiem.

1899. gadā "Baznīcas Vēstnesis" nodrukāja viņas stāstu "Vecā krustmāte", kam sekoja citi stāsti, kuros tēloti lauku ļaudis, īpaši sievietes, kas pacietīgi nes dzīves grūtības. Kļuva populāra ar 1903. gadā sacerēto dzejoli "Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme".[3] Tikai daļa no viņas stāstiem izdoti grāmatās, pārējie iznākuši dažādos periodiskos izdevumos, tādos kā "Zeltene" un citos.

1912. gadā viņa ar vecākiem pārgāja uz Lejasciemu, kur tēvs, pensiju saņēmis, nopirka mazu mājiņu un sakņu dārzu. Lejasciemā viņa kopa savus slimos vecākus un vadīja sieviešu kori. Mirusi 1942.gada 28.janvārī Lejasciemā, apbedīta Tirzas Kancēnu kapos.[4]

Piemiņa labot šo sadaļu

Lejasciemā, pie mājas Skolas ielā, kur Tirzmaliete dzīvoja 30 gadus, atklāta piemiņas plāksne (1990), iekārtota Tirzmalietes memoriālā istaba.[5] Melodija ar viņas vārdiem Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme kļuvusi par tautasdziesmu.

Darbi labot šo sadaļu

Lugas labot šo sadaļu

  • "Līga"
  • "Bāra bērns"
  • "Pa mēneša tekām"
  • "Kad sirdsbalss runā"

Stāsti labot šo sadaļu

  • "Vecā krustmāte" (1899)
  • "Pie baznīcas" (1900)
  • "Kārkliņu Arnolds" (1901)
  • "Saderība" (1902)
  • "Pie Svētavotiņa" (1903)
  • "Liktenis" (1904)
  • "Atstātā" (1905)
  • "Gaišais engelis"
  • "Gāršas meitene"
  • "Sieviete" (1935)
  • "Asaru mantojums"
  • "Meitenes stasts"
  • "Uz kuru pusi?"
  • "Pa šauru teku"
  • "Zem dzimtenes debesīm"
  • "Jēkabs Dzintars"
  • "Arestanta līgava"

Stāstu krajumi labot šo sadaļu

  • "Raksti"

Dzejoļu krājumi labot šo sadaļu

  • "Aizmirstā sirds" (izdota 1927.; pirmo 13 gadu dzejas, 1899.—1912.)

Izlases labot šo sadaļu

  • "Par tevi, tēvu zeme" (dzejoļu un stāstu izlase, 1992)

Atsauces labot šo sadaļu