Tilzītes siers

Tilzītes siers
Citi nosaukumi	tilzīters
Izcelsmes valsts	Prūsijas Karaliste
Reģions	Austrumprūsija
Pilsēta	Tilzīte
Piena veids	govs
Tekstūra	vidēji cieta
Tauku saturs	vismaz 30%
Svars	1,8—2,2 kg
Nogatavināšanas laiks	vismaz 3 nedēļas 10—16°C temperatūrā
Sertifikācija	Holsteiner Tilsiter (AĢIN; 2013)

Tilzītes siers jeb tilzīters (vācu: Tilsiter) ir 1820. gados Tilzītē radīta nogatavināta puscietā siera šķirne. Tai ir vāciešu un šveiciešu paveids ar atšķirīgu formu, acojumu un garšu.^[2]

Vēsture

Tilzītes siers radīts 1820. gados Tilzītē, kur sierniece Frau Vestfāla (Frau Westphal) pierakstīja un standartizēja apkārtnes sierniecības paražas. Tilzītes siera pamatā varētu būt vietējie Limburgas stila sieri (Ragnītes (Ragnitzer), Vorienas (Woriener), Briolas (Brioler) sieri), kas nogatavināti telpās ar lielāku gaisa mitrumu, kas savukārt veicināja Brevibacterium linens augšanu sierā. Līdz 19. gadsimta vidum Tilzītes sieru gatavoja un ēda vienīgi Austrumprūsijā, bet gadsimta beigās tā gatavošanu uz Alpiem atveda šveiciešu piensaimnieki Oto Vartmanis (Otto Wartmann) un Hanss Vegmillers (Hans Wegmüller), kas no Austrumprūsijas atgriezās Šveicē. No Tilzītes apkārtnes šī siera gatavošana izplatījās arī uz rietumiem gar Baltijas jūru līdz Šlēsvigai-Holšteinai, bet 20. gadsimta pašā sākumā no Šveices tā izplatījās arī Algavā (Allgäu).^[2]

Tilzītes siera ražošana 1930. gados Austrumprūsijā
Tilzītes siera ražošana 1930. gados Austrumprūsijā
Tilzītes siera ražošana 1930. gados Austrumprūsijā
Tilzītes siera ražošana 1930. gados Austrumprūsijā

1928. gadā, kad Tilzītes siers jau bija kļuvis par pilsētas galveno eksporta preci, Tilzītē tika atvērta šim sieram veltīta skola. Vācijas siera noteikumos Tilzītes siers pirmoreiz minēts 1934. gadā, bet 1948. gadā tā ražošanu valsts līmenī sāka regulēt Šveicē. 1961. gadā, pēc Vācijas sadalīšanas, lai novērstu vācu nostalģiju pēc Austrumprūsijas, Tilzītes sieru pārdēvēja Mēklenburgas (Mecklenburg) ezera vārdā par Tolenses sieru (Tollenser). Šveices varasiestādes sieram Tilzītes vārdu atjaunoja 1981. gadā, un kopš 1993. gada Šveices Tilzītes siers reģistrēts kā preču zīme. 2007. gadā Šveicē, vietā, kur Oto Vartmanis 1893. gadā Šveicē pirmoreiz esot pagatavojis Tilzītes sieru, oficiāli nodibināta pilsēta Tilzīte, kas 2009. gadā uzsāka sadarbību ar vēsturiskās Tilzītes mūsdienu pēcteci Sovetsku. 1995. gadā Tolenses sieram piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ko piesaistīja tā gatavošanas apgabalam Mēklenburgā, bet Holsteiner Tilsiter 2013. gadā saņēma aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.^[2]

Krievijas siers

1960. gados Tilzītes siera receptūru aizguva Padomju Savienībā, kur to nedaudz izmainītā veidā sāka ražot Jaroslavļas apgabala Ugličas rūpnīcā ar nosaukumu Krievijas siers (krievu: Российский сыр). Drīz vien Krievijas siers izplatījās Padomju Savienībā, kur to pēc VVST Р 52972-2008 sāka ražot arī daudzās citās Padomju republikās, tostarp Latvijas PSR. Atšķirībā no Tilzītes siera, Krievijas siers ir ar spēcīgāku garšu, mazāku ūdens saturu, neregulārāku acojumu, kā arī tā nogatavināšanā neizmanto glemi un ražošanā ne vienmēr izmanto visaugstākās kvalitātes pienu. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nepastāv vienojoši Krievijas siera standarti, un starp dažādo uzņēmumu ražotajiem Krievijas sieriem pastāv atšķirības.^[4] Reaģējot uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā, A/S „Cesvaines piens” paziņoja par pakāpenisku atteikšanos no „Krievijas siera” nosaukuma lietošanas uzņēmumā Latvijas tirgum ražotajiem sieriem, turpmāk tos saucot par Tilzītes sieru, vienlaikus saglabājot jau esošo siera receptūru.^[5]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «STANDARD FOR TILSITER: CXS 270-1968». Codex Alimentarius. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Skatīts: 2022. gada 6. maijā.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Catherine Donnelly. The Oxford Companion to Cheese. Oxford University Press, 2016. 712.—713. lpp. ISBN 9780199330881.
↑ "KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1266/2013 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Holsteiner Tilsiter (AĢIN))". Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2013. gada 5. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 6. maijā.
↑ Elmārs Barkāns. «Gastronomiskais detektīvs: vai “Cesvaines piens” drīkstēja Krievijas sieru pārdēvēt Tilzītes vārdā? Tie ir divi dažādi sieri!». jauns.lv, 2022. gada 8. maijs. Skatīts: 2022. gada 8. maijā.
↑ ««Cesvaines piens» atsakās no Krievijas vārda izmantošanas savā produkcijā». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 6. maijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tilzītes siers

Tilzītes siera apraksts Šveices kulinārā mantojuma tiešsaistes datubāzē (vāciski)

Šis ar sieru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[FAO-1] 1,0 ^1,1 «STANDARD FOR TILSITER: CXS 270-1968». Codex Alimentarius. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Skatīts: 2022. gada 6. maijā.

[Oxford-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Catherine Donnelly. The Oxford Companion to Cheese. Oxford University Press, 2016. 712.—713. lpp. ISBN 9780199330881.

[3] "KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1266/2013 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Holsteiner Tilsiter (AĢIN))". Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2013. gada 5. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 6. maijā.

[4] Elmārs Barkāns. «Gastronomiskais detektīvs: vai “Cesvaines piens” drīkstēja Krievijas sieru pārdēvēt Tilzītes vārdā? Tie ir divi dažādi sieri!». jauns.lv, 2022. gada 8. maijs. Skatīts: 2022. gada 8. maijā.

[5] ««Cesvaines piens» atsakās no Krievijas vārda izmantošanas savā produkcijā». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 6. maijā.

[2]

[1]

[3]

[4]

[5]