Sauszemes bruņurupuču dzimta
Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes. Šajā dzimtā ir 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis ar apmēram 50 sugām un 4 izmirušas ģintis. Sauszemes bruņurupuču dzimtas tuvākie radinieki ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) sugas.[1]
| Sauszemes bruņurupuču dzimta Testudinidae (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Aldabras milzu bruņurupucis (Aldabrachelys gigantea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Bruņurupuči (Testudines) |
| Apakškārta | Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira) |
| Virsdzimta | Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea) |
| Dzimta | Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) |
 Sauszemes bruņurupuču dzimta Vikikrātuvē | |
Sauszemes bruņurupuči savvaļā sastopami Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un vairākās salās - Madagaskarā un Galapagu salās, kā arī Aldabras atolā.[1] Tie mājo gan mērenajā joslā, gan tuksnesī, gan lietus mežos.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Kā lielāko daļu bruņurupuču sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pret ienaidniekiem aizsargā kaula čaula, kuras virsējo kārtu veido ragvielas vairodziņi. Bruņu augšējais vairogs - karapakss lielākajai daļai ir augstu izcelts, turklāt atšķirībā no citām dzimtām, šīm sugām ir papildus savienojums čaulai ar krūšu kurvi (ribām). Divām ģintīm (sauszemes brunurupučiem (Testudo) un zirnekļbruņrupučiem (Pyxis)) plastronam (apakšējam vairogam) ir kustīgs locījums jeb eņģe, bet eņģmuguras bruņurupučiem (Kinixys) vienīgajiem ir kustīgs karapaksa locījums čaulas pēdējā trešdaļā.[1] Enģmuguras bruņurupuči, ievelkoties čaulā, spēj pielocīt karapaksa beigu daļu, līdzīgi kā ar durtiņām nosedzot asti un pakaļkājas. Šīs dzimtas sugām ir masīvas, stabveidīgas kājas. Pirksti saauguši kopā un tikai īsie nagi norāda katra pirksta atrašanās vietu pēdā. Galvas un kāju ādu, īpaši priekškāju, bagātīgi sedz ragvielas zvīņas un vairodziņi.[1]
Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas var būt dažāda lieluma. Vidēji lielākās dzimtā ir zvaigžņoto bruņurupuču (Geochelone) sugas, bet mazākās plakanbruņrupuči (Homopus).[1] Vislielākais uz kontinentālās sauszemes dzīvojošais bruņurupucis ir Āfrikas spurainais bruņurupucis (Geochelone sulcata), kura čaulas garums var sasniegt 83 cm,[2] bet par to lielāks ir Galapagu salās dzīvojošais Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra).[3] Tā masa var sasniegt 400 kg[4] un bruņu garums 1,8 metrus.[5] Vismazākais dzimtā un visā bruņurupuču kārtā ir raibais plakanbruņrupucis (Homopus signatus)[6] Tā tēviņu bruņu garums nepārsniedz 8 cm un svars ir apmēram 70 g.[7]
Dzimuma dimorfisms
labot šo sadaļuLielākajai daļai sauszemes bruņurupuču dzimtas sugām piemīt dzimumdimorfisms. Atšķirības dažādām sugām var būt dažādas. Dažām sugām tēviņiem ir garāks karapaksa kakla vairogs, citām sugām mātītēm ir garāki nagi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tēviņu plastrons ir viegli ieliekts uz iekšu, lai atvieglotu pārošanos. Visvieglākais veids, kā atšķirt abus dzimumus, ir aplūkot bruņurupuču astes. Mātītēm ir īsākas astes un tās ir noliektas uz leju, bet tēviņiem aste ir daudz garāka un parasti pacelta uz augšu.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuSauszemes bruņurupuču dzimtas sugas ir aktīvas dienas gaišajā laikā vai krēslas stundās atkarībā no gaisa temperatūras. Tie pamatā ir vientuļnieki un neveido attiecības ar citiem indivīdiem. Lielie bruņurupuči ir ļoti lēni. Tie pārvietojas ar ātrumu 0,27 km/h.[8] Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pamatā ir zālēdājas. Tās barojas ar zāli, sēklām, ziediem, kaktusiem un augļiem, lai gan ir dažas sugas, kas barojas arī ar maitu.[1]
Pārošanās sezonā uzvedības modeļi dažādām sugām ir atšķirīgi, bet visbiežāk tēviņi seko mātītēm, kamēr tās noķer. Mātīte izkasa zemē iedobi un parasti izdēj nelielu skaitu olu (līdz 10[1]), bet olu skaits atkarībā no sugas var būt dažāds (1—30[9]) Dējumi viena gada laikā var būt vairāki.[1] Olas tiek izdētas nakts laikā un nosegtas ar augsni vai organiskiem trūdiem. Tad mātīte pamet olas un augsnes siltuma sildīta olās attīstās jaunā paaudze. Atkarībā no sugas inkubācijas periods ilgst 60—120 dienas.[9]
Ienaidnieki
labot šo sadaļuLai arī pieauguši bruņurupuči ir labi pasargāti no ienaidniekiem, ar to olām un mazuļiem barojas dažādi putni, plēsīgie zīdītāji un citas rāpuļu sugas. Mazāka auguma sugām medīti tiek arī pieaugušie indivīdi, īpaši bruņurupučus ir iecienījuši jenoti un dažādas suņu dzimtas sugas.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)
- Apakšdzimta Testudininae
- ģints Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuči (Chelonoidis)
- ģints Elastīgie bruņurupuči (Malacochersus)
- ģints Eņģmuguras bruņurupuči (Kinixys)
- ģints Ģeometriskie bruņurupuči (Psammobates)
- ģints Indijas sauszemes bruņurupuči (Indotestudo)
- ģints Leopardu bruņrupuči (Stigmochelys)
- ģints Milzu bruņurupuči (Aldabrachelys)
- ģints Plakanbruņrupuči (Homopus)
- ģints Sauszemes bruņurupuči (Testudo)
- ģints Starainie bruņurupuči (Astrochelys)
- ģints Šķautņainie bruņurupuči (Chersina)
- ģints Zirnekļbruņrupuči (Pyxis)
- ģints Zvaigžņotie bruņurupuči (Geochelone)
- ģints †Colossochelys
- ģints †Maskarēnu milzu bruņurupuči (Cylindraspis)
- ģints †Hadrianus
- Apakšdzimta Xerobatinae
- ģints Brūnie bruņurupuči (Manouria)
- ģints Goferbruņurupuči (Gopherus)
- ģints †Stylemys
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «ADW: Testudinidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. augustā. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
- ↑ Geochelone sulcata
- ↑ «ADW: Geochelone sulcata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. septembrī. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
- ↑ Chelonoidis nigra (QUOY & GAIMARD, 1824)
- ↑ Gentle Giants of the Volcanic Islands
- ↑ «The ecology of the world's smallest tortoise, Homopus signatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. februārī. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
- ↑ «Cape Nature : Southern speckled padloper». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
- ↑ 2003 Grolier Encyclopedia, The Great Book of Knowledge, The Speed of Animals, pp. 278
- ↑ 9,0 9,1 «Tortoise Trust Egg F.A.Q». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. septembrī. Skatīts: 2013. gada 20. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sauszemes bruņurupuču dzimta |