Vikipēdija

Taksidermija

Taksidermija (no sengrieķu: τάξις, táxis — ‘sakārtojums’, δέρμα, dérma — ‘āda’) ir amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku — galvenokārt zīdītāju un putnu — izbāžņu izgatavošanu. Var izbāzt arī zivis, rāpuļus un abiniekus. Dažreiz tiek izbāztas pat himeras.[1] Galvenais mērķis ir piešķirt gatavam objektam dabisku izskatu. Izbāžņus parasti iegādājas muzeji un privātie kolekcionāri.[2] Mednieki un makšķernieki nereti vēlas iemūžināt kādu īpašu trofeju. Ir gadījumi, kad saimnieki tādā veidā saglabā mīļoto mājdzīvnieku. Taksidermijas meistaru sauc par taksidermistu. Šī amata profesionāļi regulāri rīko čempionātus, kur sacenšas dažādās kategorijās.[3]

Izbāzti dzīvnieki

Latvijā izbāžņu kolekcija ir apskatāma Latvijas Dabas muzejā Rīgā.[4]

Vēsture

labot šo sadaļu

Pirmo putnu izbāžņu izgatavošanas tehnikas aprakstu bija publicējis franču fiziķis un dabas zinātnieks Renē-Antuāns Feršo de Reomīrs (René-Antoine Ferchault de Réaumur) 1748. gadā žurnālā Philosophical Transactions of the Royal Society.[5]

19. gadsimtā izbāžņi bija lielā modē. Tika publicētas vairākas pamācības taksidermistiem amatieriem, kā Montegī Brauna Practical Taxidermy un Džozefa H. Beti Practical Taxidermy and Home Decoration Together with General Information for the Sportsman (New York: Orange Judd Company, 1885). Daži ceļotāji un dabas zinātnieki, kā Pjērs Antuāns Delalands (1787—1823) un Žuls Vero (1807—1873) bija savākuši ievērojamas kolekcijas. 1831. gadā tika atvērta liela taksidermistu darbnīca Maison Deyrolle Parīzē,[6] bet 1888. gadā — Rolanda Varda darbnīca Londonā. Starp slavenākajiem britu taksidermistiem jāmin Čārlzs Vatertons, kam pieder ideja veidot dzīvnieku diorāmas sākot ar 1854. gadu.

1842. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs Fineass Teilors Barnums izstāda savu Fidži nāru, vienu no pirmajām pazīstamajām himerām. Ap to pašu laiku amerikāņu zoologs Viljams Hornadejs strādāja par taksidermistu Nacionālajā Dabas vēstures muzejā Vašingtonā.

Latvijā 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā ar taksidermiju nodarbojās Ferdinands Erdmans Štolls, kas toreiz bija Rīgas dabaspētnieku biedrības muzeja Ornitoloģijas nodaļas vadītājs.

Galerija

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Joel Topcik. «Head of Goat, Tail of Fish, More Than a Touch of Weirdness.». The New York Times, 2005. gada 3. janvāris. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  2. ↑ «Vēsture.». Latvijas Dabas muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. martā. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  3. ↑ Māris Puķītis. «Zivju izbāzeņu meistare Sarmīte cer piedalīties pasaules čempionātā.». kasjauns.lv, 2011. gada 28. novembris. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  4. ↑ «Krājums». Latvijas Dabas muzejs. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī.
  5. ↑ M. de Reaumur and Phil. Hen. Zollman. «Divers Means for Preserving from Corruption Dead Birds, Intended to Be Sent to Remote Countries, So That They May Arrive There in a Good Condition. Some of the Same Means May be Employed for Preserving Quadrupeds, Reptiles, Fishes, and Insects, by M. de Reaumur, F.R.S. and Memb. Royal. Acad. Sc. Paris. Translated from the French by Phil. Hen. Zollman, Esq: F.R.S.». royalsocietypublishing.org, 1748. gada 1. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. maijā. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
  6. ↑ Éric Biétry-Rivierre. «Comment sauver la maison-musée Deyrolle.». Le Figaro, 2008. gada 4. februāris. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Taksidermija&oldid=3891607"