Teātra mūzika ir mūzika, kas ir komponēta vai pielāgota izrādīšanai teātros. Teātra mūzikas žanros ietilpst opera, balets un vairāki muzikālā teātra veidi, sākot no pantomīmas līdz operetei un mūsdienu skatuves mūzikliem un revijiem. Vēl viena teātra mūzikas forma ir nejaušā mūzika, ko, tāpat kā radio, kino un televīzijā, izmanto, lai pavadītu darbību vai atdalītu lugas ainas.

Teātra mūzika jau sen pastāvējusi vissenākajos teatralizētajos uzvedumos un reliģiskos rituālos. Mūzika teātra izrādē rada noteiktu emocionālu atmosfēru, izceļ lugas pamatideju, raksturo personāžu. Teātra mūzikā ir uvertīra vai priekšspēle, starpspēles, arī dejas, dziesmas kori. Teātra mūziku atskaņo arī patstāvīgi, parasti svītas veidā. Mūzikas pierakstu nošu līnijkopās sauc par partitūru[1].

Pirmajās latviešu profesionālā teātra izrādēs nozīmīga vieta bija dziesmai. Ādolfs Alunāns pats sacerēja lugas ,dziesmu tekstus un melodijas. Mūziku teātra izrādēm komponējuši J. Vītols, A. Kalniņš, N. Alunāns, R. Pauls, I. Kalniņš, I.Vīgners, U.Stabulnieks, Ģ. Ramans, J. Karlsons, M. Brauns, V. Zilveris, A. Maskats u.c.

Atsauces labot šo sadaļu