Atvērt galveno izvēlni
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Fon Taubes (vācu: von Taube) ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā. Bija ierakstīta Zviedrijas (1668), Igaunijas (1746), Vidzemes bruņniecības (1747) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1841).[1]

VēstureLabot

Pēc viena uzskata dzimta cēlusies no dāņu Tuves (Thuwe) dzimtas. Kopš 14. gadsimta sākuma cilvēki ar Taubes uzvārdu (vācu: balodis) pazīstama arī Livonijas konfederācijā, bet tieša saistība ar dāņu Tuves dzimtu nav pierādāma. No 15. gadsimta bija zināmas piecas Taubes dzimtas no Maidlas (Maidel), Haljavas (Hallinap), Purtses (Isenhof), Ulvi (Oehrten) muižām tagadējās Igaunijas teritorijā un Cesvaines pils (Seßwegen) Latvijas teritorijā.

Par Cesvaines Taubes dzimtas ciltstēvu uzskata Rīgas arhibīskapijas vasali Andreju Taubi (Andreas Tuve, miris 1460). Zināms, ka 1572. gada 30. aprīlī Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Cesvaines un Rauges pilskungam Johanam Taubem (Joannes Taube, miris 1583) piešķīra brīvkunga titulu. Zviedru Vidzemes laikā viņa mazdēlu Georgu Johanu Taubi (Georg Johann Taube) 1680. gadā ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā kā Cesvaines brīvkungu (zviedru: Freiherren af Zeswägen). 18. gadsimtā fon Taubes dzimtai piederēja Mālpils muiža Vidzemē un Ērberģes muiža Sēlijā.

Dzimtas pārstāvjiLabot

  • Georgs Taube, Turaidas pils fogts (1554–1556)
  • Robrehts Taube, Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (1605–1612)
  • Bernds Taube, Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (1624–1629)
  • Dītrihs Taube, Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (1643–1644, 1650–1653)
  • Fromholds Johans fon Taube, Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (1710–1711)
  • Gustavs Vilhelms fon Taube (1715–1775), Vidzemes landrāts, Mālpils un Vites muižu īpašnieks
  • Frīdrihs Voldemārs Taube (1819-1893), luterāņu mācītājs Ropažos
  • Oto fon Taube (1879-1973), vācbaltiešu jurists, rakstnieks un mākslas vēsturnieks
  • Everts Taube (1890–1976), zviedru dzejnieks, komponists, dziedātājs un gleznotājs
  • Arveds fon Taube (1905–1978), vācbaltiešu vēsturnieks.

LiteratūraLabot

  • Zur Genealogie der Familie Taube. In: Fritz Fischer: Ahnenreihen baltischer Uradelsgeschlechter und ihre Vorfahren im Deutschen Reich. Theil IV. Bietigheim-Blissingen 1989, S. 181 ff.
  • Vereinigte Kurländische Stiftungen (Hrsg. ): "Genealogien kurländisch-ritterschaftlicher Geschlechter" (o.O. 2004), S. 331-348
  • Michael Frhr. v. Taube: Beiträge zur baltischen Familiengeschichte. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899. S. 143–147; 1900, S. 85–89; 1903, S. 113–115; 1904, S. 115–120; 1905/06, S. 257–262; 1907/08, S. 65–73; 1909/10, S. 13.

Ārējās saitesLabot

  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, Band 1.2: Estland, Görlitz, 1930, S. 370–391 S. 48.

AtsaucesLabot