Tarvastas pils
Koordinātas: 58°14′8″N 25°54′5″E / 58.23556°N 25.90139°E
Tarvastas pils (igauņu: Tarvastu ordulinnus, vācu: Ordensburg Tarwast) bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas 6555 m2 platībā pie Tarvastu ciema Vīlandes apriņķī Igaunijā. Pilsdrupu tuvumā atrodas 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā būvēta kapela.
Vēsture
labot šo sadaļuUzskata, ka Tarvastas pils vietā pirms Livonijas krusta kariem atradies sakaliešu pilskalns. Pēc tam, kad 1329. gadā Tarvastai uzbruka lietuviešu karaspēks, tajā uzcēla mūra pili. Pēc 1410. gada Vīlandes komturejas Tarvastas pilī uzturējušies Livonijas ordeņa mestri, pils ziemeļu pusē atradušās ūdensdzirnavas, ko sargāja 14 metrus plats tornis ar 1,7 m biezām sienām. Livonijas—Maskavijas kara laikā, kad valdīja mestrs Bernds fon der Borhs, 1481. gadā pili iekaroja krievu karaspēks un sagūstītos pils ļaudis aizveda uz Krieviju.
Livonijas kara laikā 1560. gadā to ieņēma un nopostīja Krievijas caristes karaspēks. 1562. gadā Tarvasta bija viens no astoņiem Vidzemes pilsnovadiem, kas bija Lietuvas princeses Katrīnas pūra tiesa pēc kāzām ar Somijas hercogu Juhanu. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, tā tekstā maskaviešu ieņemtā Tarvastas pils tika dēvēta par Tarvasu (latīņu: Iarvas), krieviski par Тарваз vai Тервесс.
Pēc kara beigām Tarvasta nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts Pērnavas vaivadijas sastāvā kā stārastijas centrs un kopš 1588. gada pakļāvās Karkuses pils pārvaldniekam Fārensbaham. Pēc pulvera eksplozijas 16. gadsimta beigās pils pārvērtās drupās un vairs netika atjaunota. 1825. gadā Tarvastu muižniece Šarlote Luīze fon Menzenkampfa (Mensenkampff) sava mirušā vīra piemiņai pie Tarvastu ordeņa pils drupām uzcēla kapelu.
Attēli
labot šo sadaļu
Literatūra
labot šo sadaļu- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands T. 1–2. Riga : E. Frantzen, 1836./1837. 187–188. lpp.