Vertsjervs
Vertsjervs (igauņu: Võrtsjärv; arī Vircezers) ir liels ezers Igaunijas centrālajā daļā, otrs lielākais ezers valstī (lielākais, kas atrodas tikai Igaunijas teritorijā).[1]
| Vertsjervs | |
|---|---|
 Emajegi izteka no Vertsjerva | |
| Atrodas |
 Igaunija |
| Koordinātas | 58°17′0″N 26°2′0″E / 58.28333°N 26.03333°EKoordinātas: 58°17′0″N 26°2′0″E / 58.28333°N 26.03333°E |
| Platība | 270 km2 |
| Lielākais garums | 34,8 km |
| Lielākais platums | 14,8 km |
| Vidējais dziļums | 2,8 m |
| Lielākais dziļums | 6 m |
| Tilpums | 0,8 km3 |
| Augstums v.j.l. | 33,7 m |
| Izteka | Emajegi |
| Sateces baseins | 3100 km2 |
| Baseina valstis | Igaunija, Latvija |
.png)  Vertsjervs | |
 Vertsjervs Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija un ģeoloģija
labot šo sadaļuNo Vertsjerva iztek Emajegi upe, kas tek uz Peipusa ezeru. Lielākās ietekošās upes ir Mazā Emajegi, Ehne, Tarvastu upe un Tenasilmas upe.
Izveidojies pēc pēdējā ledus laikmeta, vecums nepārsniedz 12 — 13 tūkstošus gadu. Pēcleduslaikmetā ezeram bija notece uz tagadējo Rīgas līci. 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā ezera līmenis bija augstāks un notika aktīva ezera krastu izskalošana. Pēc Emajegi upes bagarēšanas līmenis tagad ir zemāks. Aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis.
Aizsalst vidēji 135 dienas gadā. Ūdens apmaiņas periods — aptuveni viens gads. Eitrofs.[1]
Austrumu krastā atrodas limnoloģiskā stacija.
Fauna
labot šo sadaļu35 sugu zivis. Ezerā audzē zušus un citas vērtīgas zivju sugas. Gada nozveja — 250 tonnas. Gadā ezerā atpūšas ap 1 miljons putnu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Lake Võrtsjärv | Võrtsjärve Sihtasutus». www.vortsjarv.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-23. Skatīts: 2019-11-29.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vertsjervs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)