Hermonasa

Hermonasa (grieķu: Ἑρμώνασσα) ir sengrieķu-sindu pilsēta Tamaņas pussalā, kas pašlaik ir iekļauts "Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskā kompleksa teritorijā.

Hermonasa
Ἑρμώνασσα
Hermonasas izrakumu vieta.
Hermonasa
Atrašanās vieta	Krievija
Reģions	Sindika
Koordinātas	45°13′08″N 36°42′52″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Sengrieķu, sindu
Piezīmes
Izrakumi	no 1952. gada
Arheologi	I. Zeests
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	"Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskais komplekss

Apraksts

Senā apmetne šeit izveidojās 6. gadsimta pr.Kr. pirmajā pusē. Hermonasas pilsēta tika dibināta ne vēlāk, kā 6. gadsimta pr.Kr. beigās un tālāk praktiski bez pārtraukuma turpināja pastāvēt, mainot vienīgi izmērus un nosaukumus. 4. gadsimtā pr.Kr. vienlaicīgi ar Sindiku Hermonasa tika iekļauta Bosfora valstī.

Kolonija tika dibināta meotu un sindu apdzīvotajā teritorijā, kas toreiz saucās Sindika. Tā atradās Tamaņas pussalas dienvidu daļā uz plaša piekrastes plato, un gar krastu stiepās līdz pat mūsdienu Novorosijskai. Ziņu, ka Hermonasa atrastos Sindikas sastāvā, nav. Iespējams, ka tā atradās dubultā grieķu-sindu pārvaldē.

Pirmajos gadsimtos caur Hermonasu notika Bosfora tirdzniecības darījumi ar alāniem.

Arheoloģiskie izrakumi šeit kļuva pasaulē pazīstami. To gaitā tika atrasti marmora frīzes fragmenti no Afrodītes tempļa ar gigantu attēliem, 4. gadsimta pr.Kr. Bosfora zelta monētu depozīts, bet kurgānveida nekropolē tika atrasts 4. gadsimta pr.Kr. marmora sarkofāgs, kurš bija izgatavots pēc grieķu tempļa formas.

Etimoloģija

Pēc Arriana ziņām pilsētas dibināšanā piedalījās grieķi-eolieši Semandra no Mitilēnas vadībā. Pēc viņa nāves pilsētā sāka valdīt viņa atraitne, Hermonasa. Viņas vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Bet pēc Dionīsija dibināšanā piedalījās grieķi-jonieši Hermona vadībā, kura vārdā kolonija ieguva savu nosaukumu. Pēc V.Blavatska domām Arheanaktīdi (pirmie Bosfora valdnieki) bija cēlušies no dižciltīgas Mitilēnas dzimtas, kas pārcēlās uz Hermonisu. Pilsētas nosaukums var nozīmēt arī "Hermeja (t.i. tirdzniecības) salu" (sengr. Ἑρμαῖος νῆσος; doriešu νᾶσος "sala").

Pētījumi un izrakumi

• I. Zeests (1952.g., 1955—1957.g. un 1965—1970.g.)
• A. Korovina (1971—1988.g.)
• S. Finogenova (1989—2007.g.)
• T. Iljina (no 2007.g.)

Pilsētas izpēte

Arheoloģisko izrakumu gaitā tika noskaidrots, ka:

1. pilskalna kultūrslānis vietām sasniedz 12 metrus,
2. no pilsētas dibināšanas brīža celtnes būvēja tikai no akmens, turklāt namos atradās krāsnis, saimniecības bedres un graudu glabātuves (atrastas kviešu un miežu graudu paliekas),
3. namu galvenie tipi bija viena un divu stāvu būves, klātas ar dakstiņu vai kamkas (sausa jūras zāle) jumtiem,
4. nami tika celti uz akmens pamatiem ar kaļķa javas grīdām,
5. daudzas celtnes kolonijā tika lietotas 50-100 gadu un pēc tam pārbūvētas,
6. vieni un tie paši akmens bloki daudzkārtīgi tika izmantoti, dažreiz par vairākus gadsimtus,
7. starp atradumiem izceļas akmens mērtrauki ("oinohoji"), un uz viena no tiem izgrebta zīme ar Apolodora vārdu,
8. tika atrastas 6. gadsimta pr.Kr. apgleznotu vāžu paliekas,
9. vienā vietā tika atklāts izdedžu slānis ar keramikas paliekām, kuru starpā daudz 3. gadsimta pr.Kr. sarkanfigūru tases un bļodiņas.

Nekropole

Hermonasas nekropole atrodas uz rietumiem, dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no pilsētas, un to veido daudzi kurgānu apbedījumi (5-6 km rādiusā), kas savienoti ar trim galvenajiem senajiem ceļiem, pie kuriem tie tika izveidoti. Nozīmīgākās ir Rietumu kapenes 2 km garumā no nelielas gravas, kas norobežo tās no pilsētas līdz kurgānam "Tamaņa-21" pie platas un dziļas gravas nogāzes. Kapenes aizņem piekrastes joslu starp Ļebedeva ielu un piekrastes krauju.

Hermonasas nekropoles atradumi ir pasaulē plaši pazīstami un izstādīti Valsts vēstures muzejā un Ermitāžas zelta krātuvē.