Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (franču: Charles-Maurice de Talleyrand-Périgord, biežāk pazīstams vienkārši kā Taleirāns (franču: Talleyrand); dzimis 1754. gada 2. februārī, miris 1838. gada 17. jūnijā) bija Francijas diplomāts. Četrkārtējs Francijas ārlietu ministrs (1797—1799, 1799—1807, 1814—1815, 1815—1815). Strādājis Luija XVI, Franču revolūcijas, Napoleona, Luija XVIII, Šarla X un Luija Filipa I laikā. Taleirāna darbība vēl aizvien tiek vērtēta pretrunīgi. Daži viņu uzskata par vienu no izveicīgākajiem un izcilākajiem diplomātiem Eiropas vēsturē, citiem viņš ir nodevējs, kas nodevis pēc kārtas visus režīmus, kam kalpojis.
Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors Charles-Maurice de Talleyrand-Périgord | |
---|---|
1. Francijas premjerministrs | |
Amatā 1815. gada 9. jūlijs — 1815. gada 26. septembris | |
Pēctecis | Armāns Rišeljē |
| |
Dzimšanas dati |
1754. gada 2. februārī Parīze, Francija |
Dzīves vieta | Valensē pils |
Miršanas dati |
1838. gada 17. jūnijā (84 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Reliģija | katolis |
Paraksts |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis augstmaņu ģimenē. Tā kā Taleirānam bija iedzimts kājas defekts, viņš nebija derīgs karadienestam, tāpēc tika sūtīts reliģiskā skolā, bet vēlāk pie tēvoča Reimsas arhibīskapa. Kaut arī Taleirāns bija klaji nereliģiozs, 1789. gadā viņš tika iecelts par Otēnas arhibīskapu.
1789. gadā tika sasaukti Ģenerālštati un Teleirāns tika tajā ievēlēts no pirmās kārtas — garīdzniekiem. Tomēr viņš pieslējās revolucionāriem un palīdzēja Mirabo sekularizēt baznīcas īpašumus. Piedalījās Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas sastādīšanā. 1792. gadā devās uz Angliju diplomātiskā misijā. Tikmēr Parīzē tika atrasti dokumenti, kas diskreditēja Taleirānu, un 1792. gada decembrī Nacionālā sapulce izdeva Taleirāna aresta orderi. Kādu laiku uzturēdamies Anglijā, Taleirāns devās uz ASV.
1796. gadā pēc Termidora apvērsuma Taleiranam tika atļauts atgriezties Francijā. 1797. gadā viņš kļuva par Francijas ārlietu ministru. 1798. gadā izcēlās XYZ skandāls, kurā bija iejaukts Taleirāns, un sākās Kvazikarš ar ASV. Kopā ar Napoleona brāli Lisjēnu Napoleonu Taleirāns bija viens no 18. Brimēra apvērsuma galvenajiem arhitektiem. Būdams ārlietu ministrs Napoleona vadībā, Taleirāns bieži neatbalstīja pārāk stingrās Napoleona prasības uzvarētajām valstīm, tāpēc bija pietiekami labi ieredzēts citu Eiropas valstu elitēs. 1807. gadā Teleirāns demisionēja no ministra posteņa.
Pēc Napoleona krišanas Taleirāns kļuva par vienu no centrālajām figūrām Restaurācijā, bija galvenais Francijas pārstāvis Vīnes kongresā, kā arī parakstīja 1814. gada Parīzes Miera līgumu. Pēc Napoleona Simts dienām, 1815. gada septembrī Taleirāns demisionēja. No 1830. līdz 1834. gadam bija Francijas vēstnieks Lielbritānijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors |
- Taleirānam veltīta lapa (franciski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |