Tīrā prāta kritika
Tīrā prāta kritika (vācu: Kritik der reinen Vernunft) ir ievērojams filozofisks darbs, kuru 1781. gadā sarakstīja vācu filozofs Imanuels Kants. Šis darbs ir viens no svarīgākajiem filozofijas vēsturē un tiek uzskatīts par Kanta centrālo veikumu.
Darbs risina jautājumus par to, kā cilvēka prāts spēj izzināt pasauli un cik tālu zināšanas var sniegties. Kants izvirza ideju, ka prāts ne tikai pasīvi uztver informāciju no ārējās pasaules, bet arī aktīvi to strukturē. Šajā darbā viņš ievieš jēdzienus par a priori zināšanām (zināšanām, kas rodas neatkarīgi no pieredzes) un a posteriori zināšanām (zināšanām, kas balstās uz pieredzi).
Darba mērķis ir izpētīt cilvēka izziņas robežas un noskaidrot, kādā mērā mēs varam iegūt objektīvas zināšanas par pasauli. Kants mēģina atrisināt klasiskos filozofiskos jautājumus par to, vai ir iespējama droša zināšana, kā darbojas prāts un kādas ir mūsu izziņas spējas.
Darbs ir ietekmējis daudzas filozofijas jomas, tostarp epistemoloģiju (zināšanu teoriju), metafiziku un ētiku. Tas tiek uzskatīts par vienu no fundamentālajiem modernās filozofijas tekstiem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tīrā prāta kritika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)