Tāra
Tāra (igauņu: Taara) igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem. 13. gadsimta Indriķa Livonijas hronikā aprakstīts Tarapita (Tharapita, Tarapitha, Tharapitha), kas no savas dzimšanas vietas Virumā novadā aizlidojis uz Sāmsalu, kur pie viņa kaujās pēc palīdzības vērsušies sāmsalieši. Tarapita tulkots kā sauciens „Tāra, palīdzi” (Taara, avita). Tāras cilme tiek saistīta vai nu ar skandināvu dievu Toru vai somugriem, jo dievi ar līdzīgiem nosaukumiem sastopami Obas ugriem — hantiem (Turõm) un mansiem (Tõrõm, Numi Torum ('debesu dievs')). Vēlākos avotos Tāras vārds vairs neparādās, tomēr Rietumigaunijā par toorumees saukti burvji, Vendras draudzē par Tooru dēvēts elks, bet Lēhemā novadā vietām ar tooru vārdu vai ceturtdienu (Tora dienu ģermāņiem) saistītas kulta dejas un asins nolaišana. 1920. gados Tāras vārdā nosaukta igauņu senās ticības atjaunošanas kustība.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mitoloģijas enciklopēdija 1. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 292. lpp. ISBN 5-89960-045-4.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |