Jānis Sproģis

Šis raksts ir par latviešu dziedātāju. Par latviešu izcelsmes arhivāru skatīt rakstu Jānis Sproģis (arhivārs).

Jānis Sproģis (dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā, miris 2022. gada 7. oktobrī Rīgā) bija latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs. Bijis Latvijas Nacionālās operas solists, bet no 1986. gada darbojās kā brīvmākslinieks.

Jānis Sproģis
Galvenā informācija
Dzimis	1944. gada 14. oktobrī Kuldīga, Ostlande (tagad Latvija)
Miris	2022. gada 7. oktobrī (77 gadu vecumā) Rīga, Latvija
Žanri	opera, šlāgermūzika
Nodarbošanās	dziedātājs
Darbības gadi	1974—2022
Izdevēji	LAULA
Darbība ar	Pieci tenori

Dzīvesgājums

Dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā sešu bērnu ģimenē. 1949. gada 25. marta deportācijas laikā viņa tēvu izsūtīja uz Steplagu pie Karagandas, bet māti kopā ar bērniem uz Molotovas sādžu pie Irtišas upes Sibīrijā. Pēc Staļina nāves Sproģu ģimene 1956. gadā atgriezās Latvijā.

Mācījās Kuldīgas 2. vidusskolā un Kuldīgas bērnu mūzikas skolā, tad Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā vispirms Aleksandra Viļumaņa, vēlāk Kārļa Zariņa vokālajā klasē. Strādāja par vokālo pedagogu Ventspils mūzikas vidusskolā.

No 1980. līdz 1986. gadam Jānis Sproģis bija Operas un baleta teātra solists, iestudēja 21 lomu, tai skaitā Nemorīno, Hofmani, Hercogu, Ļenski, Antiņu, un līdz pat 1992. gadam bija Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogs. Atmodas kustības laikā Sproģis uzstājās rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē, atveidojot nozīmīgo Lielvārda tēlu. Koncertos uzstājās gan solo, gan kopā ar citiem populāriem Latvijas tenoriem.

Miris 2022. gada 7. oktobrī pēc smagas slimības.

Apbalvojumi

• Zelta disks par albumu "Pieci tenori Ziemassvētkos" kopā ar Kārli Zariņu, Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi un Miervaldi Jenču (1999)
• Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā (2014)
• vairāki albumi dažādās nominācijās izvirzīti Mūzikas ierakstu gada balvai.

Diskogrāfija (nepilna)

• "Operu ārijas" (1983)
• "Lielā Tēvijas kara dziesmas" (1985)
• "Ak Latvija, kur tavi dēli?" (1989)
• "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1989)
• "Pie tavas sirds" (1997)
• "Teici to stundu, to brīdi" (1998)
• "Mīlestība mūzikā" (1998)
• "Kurzemes cietokšņa dziesmas" (1999)
• "Tikai rozes" (1999)
• "Es gribu mēness pļavās iet" (2000)
• "Dzied Latviešu tautas dziesmas" (2001)
• "Bez mīlestības nedzīvojiet" (2001)
• "Mednieku dziesmas" (2001)
• "Ziemassvētkos" (2002)
• "Dzīve nav rožu dārzs" (2002)
• "Agnus Dei" (2004)
• "Bērzs un egle" (2005)

Personīgā dzīve

J. Sproģis bija precējies, ģimenē ir izauguši dēls un meita. Vairākus gadus pastāvīgi dzīvoja tēva mājās Kuldīgas novada Padures pagastā.

Avoti

• Daiga Čirkste Tenora sapņa piepildījums / Mājas Viesis/LETA, 09.10.2009
• Santa Raita Patriotismam ir jābūt! / Neatkarīgā Rīta Avīze/LETA, 04.11.2009

Ārējās saites

• J.Sproģis kā Lielvārdis rokoperā "Lāčplēsis"