Svjatoslavs Fjodorovs

Svjatoslavs Fjodorovs (krievu: Святосла́в Никола́евич Фёдоров; dzimis 1927. gada 8. augustā, miris 2000. gada 2. jūnijā) bija padomju un krievu ārsts oftamologs, medicīnas zinātņu doktors (1967), Sociālistiskā Darba Varonis (1987), Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1995). Pazīstams ar saviem izgudrojumiem acs mikroķirurģijā, keratotomijas procedūru veikšanu. Bija viens no pirmajiem, kas uzsāka attīstīt redzes lāzerkorekciju.

Svjatoslavs Fjodorovs Святослав Фёдоров Personīgā informācija Dzimis 1927. gada 8. augustā Proskurova, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina) Miris 2000. gada 2. jūnijā (72 gadi) Maskava, Krievija Pilsonība PSRS → Krievija Tautība krievs Nodarbošanās oftalmologs, ķirurgs politiķis

Zinātniskā darbība Zinātne oftalmoloģija acs mikruķirurģija Zinātniskais grāds medicīnas zinātņu doktors (1967) Darba vietas Starpnozaru zinatniski tehniskais komplekss "Acs mikroķirurģija" Akadēmiskais amats profesors PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1987) Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1991) Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1995) Alma mater Rostovas Valsts medicīnas universitāte Apbalvojumi Sociālistiskā Darba Varonis (1987) Ļeņina ordenis Darba Sarkanā karoga ordenis Lomonosova Lielā zelta medaļa

Fjodorovs iesaistījās arī politikā, kandidēja uz Krievijas prezidenta amatu 1996. gada Krievijas prezidenta vēlēsanās, pārstāvot Darba cilvētu pašnoteikšanās partiju.

Biogrāfija

Svjatoslavs Fjodorovs piedzima 1927. gada 8. augustā Ukrainas pilsētā Proskurovā (tagad Hmeļnicka) etnisko krievu ģimenē. Tēvs Nikolajs Fjodorovs (1896—1971) savulaik bija kalējs Putilova rūpnīcā Sanktpēterburgā, pēc tam karojis Pirmajā pasaules karā, vēlāk bija Sarkanās Armija virsnieks Krievijas pilsoņu karā. Māte Aleksandra bija pa pusei baltkrieviete, pa pusei poliete. 1935. gadā tēvs ar izcilību pabeidza Frunzes vārdā nosaukto Kara akadēmiju, tika norīkots par 28. Kavalērijas divīzijas komandieri. Lielā terora laikā, 1938. gadā, tika apcietināts par sazvērestību, un notiesāts uz 15 gadiem. Izcieta ieslodzījumu Kolimā, tika atbrīvots 1953. gadā bez tiesībām dzīvot lielās pilsētās.

Pēc tēva apcietināšanas māte ar dēlu pārcēlās uz Novočerkasku, bet, kad 1941. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam notika evakuācija, viņi pārcēlās uz Erevānu. 1944. gadā Svjatoslavs iestājās artilērijas skolā, vēlāk viņu pārcēla uz gaisa spēku karaskolu Rostovā pie Donas, bet 1945. gada martā viņš cieta tramvaja negadījumā, nopietni savainojot kāju. Rezultāta kāju amputēja un par lidotāja karjeru nācās aizmirst. Fjodorovs iestājās Rostovas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Apstākļi bija ļoti trūcīgi. Lai dēls varētu studēt, māte piepelnījās ar mašīnrakstīšanu, bet pats viņš sāka piepelnīties ar fotografēšanu. Ārstniecības fakultātē Fjodorovu ieinteresēja oftalmoloģija. Pirmo operāciju viņš veica 1951. gadā prakses laikā. Pēc institūta absolvēšanas 1952. gadā viņu gribēja nosūtīt uz Tjumeņu, bet tā kā viņš nevarēja pamest māti bez iztikas līdzekļiem, viņš kopā ar draugu devās uz Maskavu, lai Veselības ministrijā lūgtu mainīt norīkojumu. Tad viņu norīkoja uz ļoti nomaļu ciemu Rostovas apgabalā. Vēlāk Fjodorovs pārcēlās uz nelielu pilsētu Sverdlovskas apgabalā, kur bija oftamoloģijas nodaļa, kurā viņš varēja veikt acu operācijas, izmantojot jaunus paņēmienus, kurus aprakstīja savā pirmajā zinātniskajā rakstā. Tikai 1955. gadā pēc tēva reabilitācijas Fjodorovs varēja iestāties Rostovas Medicīnas institūta rezidentūrā, ko pabeidza 1957. gadā. 1958. gadā Fjodorovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Vēlāk konkursa kārtībā ieguva klīniskās nodaļas vadītāja darbu Helmholca institūta filiālē Čeboksaros.

1960. gadā Fjodorovs izveidoja mākslīgo acs lēcu un veica pirmo operāciju PSRS, lai to implantētu. No 1961. līdz 1967. gadam Fjodorovs strādāja par Arhangeļskas Medicīnas institūta Acu slimību nodaļas vadītāju. 1967. gadā viņš tika pārcelts uz Maskavu un 3. Maskavas Medicīnas institūtā vadīja Acu slimību departamentu un Mākslīgās lēcas implantēšanas problēmu laboratoriju. 1967. gadā viņš sāka implantēt mākslīgo radzeni. Tajā pašā gadā Kazaņas Valsts medicīnas institūtā Fjodorovs aizstāvēja promocijas darbu medicīnas zinātņu doktora grāda iegūšanai par tēmu "Vienpusējas afakijas korekcija ar intraokulārām lēcām". 1973. gadā viņš veica pirmo operāciju pasaulē agrīnās stadijas glaukomas ārstēšanai. Fjodorova dziļās sklerektomijas metode ir iegājusi pasaules glaukomas ārstēšanas praksē.

1974. gadā Fjodorova laboratorija atdalījās no institūta. Fjodorovs veica pirmās operācijas, izmantojot tehniku, kuru viņš bija izstrādājis pielietošanai radzenē tuvredzības ārstēšanai. Pēc tam šāda tehnika tika plaši izmantota Fjodorova klīnikā, tās filiālēs, kā arī ārzemēs. Tiek lēsts, ka izmantojot šo tehniku, redzi ir uzlabojuši vairāk nekā 3 000 000 cilvēku. 1979. gadā uz laboratorijas bāzes tika izveidots Acu mikroķirurģijas institūts, kuru vadīja Fjodorovs. Viņš sāka ieviest jaunas vadības tehnoloģijas un darba organizāciju. Starp jauninājumiem bija medicīniski ķirurģiskais konveijers (operāciju veic vairāki ķirurgi, katrs veicot stingri noteiktu tā daļu, un operācijas galveno posmu veic vispieredzējušākais ķirurgs), mobilās operāciju zāles autobusos. Fjodorovs aktīvi veidoja filiāles visā valstī (tika atvērtas 11 filiāles) un ārzemēs (Itālijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Jemenā, Apvienotajos Arābu Emirātos). Pirmo reizi pasaulē oftalmoloģijas klīnika bija aprīkota ar kuģa, kas kursēja Vidusjūrā un Indijas okeānā.

Atzinība

Fjodorovs 1987. gadā ieguva Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu, apbalvots ar Ļeņina ordeni un Darba Sarkanā karoga ordeni, kā arī ieguvis Lomonosova Lielo zelta medaļu.

Fjodorovs bija PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1987), Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1991). 1995. gada aprīlī Svjatoslavu Fjodorovu ievēlēja par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi.

Politiskā darbība

Fjodorovs tika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu (1989—1991). Viņš bija žurnāla Огонёк redkolēģijas loceklis. 1995. gadā Fjodorovs nodibināja un vadīja Darba cilvētu pašnoteikšanās partiju. Šo partiju viņš pārstāvēja 1996. gada Krievijas prezidenta vēlēsanās, kandidējot uz prezidenta amatu. Iegūto balsu skaits gan nebija liels — 0,92 %.

Personīgā dzīve

Fjodorovs bija precējies trīs reizes. No pirmās sievas piedzima meita Irina, no otrās — meita Olga. Abas kļuva par oftamoloģēm, strādāja Fjodorova Acu mikroķirurģijas institūtā. 1974. gadā Fjodorovs iepazinās ar Irēnu Kožuhovu (1942—2020), kas bija akušiere-ginekoloģe, pēc septiņiem gadiem viņi apprecējās. Pēc vīra nāves Irēna Kožuhova 20 gadus vadīja Svjatoslava Fjodorova vārdā nosaukto fondu progresīvu medicīnas tehnoloģiju attīstībai.

Nāve

Fjodorovs gāja bojā 2000. gada 2. jūnijā helikoptera avārijā. Klīnikas helikopters, ar kuru Fjodorovs atgriezās no konferences Tambovā, ietriecās neapdzīvotā vietā Bratcevas rajonā, netālu no Maskavas apvedceļa. Helikopterā bija četri cilvēki, visi gāja bojā. Saskaņā ar izmeklēšanas secinājumu, aviokatastrofas cēlonis bija helikoptera tehniska kļūme.

Fjodorova nāves vietā uzcelta kapela. Viņš tika apglabāts Mitišču rajona Roždestveno ciema lauku kapsētā 60 km attālumā no Maskavas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svjatoslavs Fjodorovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)