Laucienes pagasts
Laucienes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes, Vandzenes, Ķūļciema, Rojas un Mērsraga pagastiem un Tukuma novada Zentenes pagastu.
| Laucienes pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Talsu novads | |||||
| Centrs: | Lauciene | |||||
| Kopējā platība:[1] | 180,4 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 177,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 481 | |||||
| Blīvums (2022): | 8,3 iedz./km2 | |||||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||||
| vācu: | Nurmhusen | |||||
| krievu: | Нурмгузенская | |||||
 Laucienes pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
Diemests, Ķokas Diemests, Lejaslabiņu ezers, Meru dīķis, Pļavu ezers, Podniekezers, Sapņezers.
Dabas objektiLabot
- Ciemītu goba ir dižkoks Talsu novada Laucienes pagastā, Latvijas dižākā parastā goba
VēstureLabot
Mūsdienu Laucienes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Garlenes muiža (Gut Gargeln, Garlene), Odres muiža (Gut Odern, Odre), Nurmuiža (Gut Nurmhusen, Lauciene), Spraugu muiža (Gut Fragenhof), Šķēdes muiža (Gut Scheden, Šķēde).
Nurmuižas muižas teritorijā izveidoto Nurmuižas pagastu 1939. gadā pārdēvēja par Laucienas pagastu.[4] Tā platība 1935. gadā bija 182,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Laucienes, Dzedru, Odres un Pļavu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Laucienes ciemam pievienoja Odres ciemu, 1965. gadā - Oktes ciemu. 1971. gadā daļu teritorijas atdeva Balgales ciemam. 1975. gadā pievienoja Pļavas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvsLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Pagasta centrs ir Laucienē (līdz 1939. gadam saukta par Nurmuižu). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Pļavas, Odre, Šķēde, Garlene un Laucienes pansionāts.
Ievērojamas personībasLabot
- Augusts Biters (1916—1997), latviešu leģionārs
- Kārlis Heinrihs fon Heikings (Karl Heinrich von Heyking, 1752—1809), vācbaltiešu valsts darbinieks
- Aivars Jānis Strēlis (1942—2009), ārsts, Sibīrijas Valsts medicīnas universitātes profesors
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |