Stāmerienas ezers
Stāmerienas ezers (arī Stāmerienes ezers, Stāmeres ezers) ir dzidrūdens caurteces ezers Gulbenes novada Stāmerienas pagastā. Atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, apkārtnē lauksaimniecības zemes. Krasti slīpi, vietām lēzeni un stāvi. Ovāla ezerdobe. Dibens smilšains, dūņains, vietām avotains, siekstains. Ezerā viena sala ap platību 0,1 ha. Ietek Ludzupīte jeb Vārgaļupīte no Ludza ezera un vairāki grāvji. Iztek Pogupe uz Pogas ezeru un tālāk uz Mugurupi. Makrofīti: elodejas, kosas, cirvenes.Eitrofs ezers, aizaugums ~15%.[1] Mīt rudulis, līnis, zutis, plaudis, līdaka, rauda, asaris.
Stāmerienas ezers | |
---|---|
Pogupes izteka no ezera | |
Atrodas |
Latvija Gulbenes novads Stāmerienas pagasts |
Koordinātas | 57°13′23″N 26°53′34″E / 57.22306°N 26.89278°EKoordinātas: 57°13′23″N 26°53′34″E / 57.22306°N 26.89278°E |
Platība | 92,6 ha |
Lielākais garums | 1,5 km |
Lielākais platums | 0,8 km |
Vidējais dziļums | 6,5 m |
Lielākais dziļums | 18,7 m |
Augstums v.j.l. | 117,0 m |
Izteka | Pogupe |
Sateces baseins | 37,4 km2 |
Lielbaseins | Daugavas |
Salas | 1 |
Apdz. vietas krastos | Vecstāmeriena |
Ezera dienvidu krastā atrodas Vecstāmeriena ar Stāmerienas Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, Stāmerienas muižas kompleksu un Mīlestības ozoliem. Ziemeļu krastā (300 m attālumā) Stāmerienas ciems.[2]
Krastā vairākas atpūtas vietas, peldvietas, viesu māja "Kaijas", atpūtas bāze "Sonāte",[3] bet ezera austrumu krastā iekārtota Stāmerienas pils vēstures taka.
Vietā, kur mūsdienās atrodas atpūtas vieta "Lāčauss" atrodas Smoņu senkapi — vidējā un vēlā dzelzs laikmeta apbedījumi, kā arī apmetnes. Atrastās senlietas ļauj secināt, ka ezera krastā dzīvojuši Baltijas somi, kuru teritorijās pakāpeniski iespiedušās latgaļu ciltis.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ ezeri.lv
- ↑ Gulbenes novada tūrisma portāls[novecojusi saite]
- ↑ Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs"