Spārneņi

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis). Pie spārneņiem tiek pieskaitīta lielākā daļa kukaiņu, izņemot bezspārnu zvīņenes un senžokļaiņus. Spārneņi parasti tiek iedalīti divās grupās: senspārņu un jaunspārņu infraklasēs.

Spārneņi
Pterygota (Gegenbaur, 1878)
Spārneņi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsSeškāji (Hexapoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
Iedalījums
Spārneņi Vikikrātuvē

EvolūcijaLabot

 
Plēvspārņu kārtas kukaiņa pārvēršanās no kāpura par kukaini

Kukaiņi bija pirmie dzīvie organismi uz Zemes, kuriem attīstījās spēja lidot. Tas notika pirms apmēram 300 miljoniem gadu[1] un 150 miljonus gadu kukaiņi bija vienīgie, kas valdīja gaisā.[2] Spārnu rašanās un attīstība kukaiņiem bija saistīta ar virkni citu morfoloģisku un fizioloģisku izmaiņu. Tādēļ samērā droši var secināt, ka kukaiņu evolūcija, kas noveda pie kukaiņu lidotspējas, uzsākās ar vienu sugu un visi spārnainie kukaiņi ir vienas sugas pēcteči.[1][2]

Spārnu uzbūve un attīstībaLabot

Kukaiņu spārni pēc būtības ir plānas hitīna plātnītes, kas cauraustas ar trahejām. Iespējams, tie attīstījās no sānu plātnītēm (Paranota) uz visiem trijiem krūškurvja segmentiem. Mūsdienu spārnaino kukaiņu sugām ir saglabājušies tikai divi spārnu pāri, kas izvietoti uz otrā un trešā krūškurvja segmenta. Trešais spārnu pāris ir sastopams izmirušām sugam, tādām kā Stenodictya.

Spārnu trahejas atzarojas no ekstremitāšu trahejām. Tā kā spārni radās ķermeņa apvalkam dubultojoties, trahejas atrodas starp šiem diviem slāņiem. Krūškurvis un spārni ir savstarpēji savienoti ar īpašas locītavas palīdzību, kura spārēm tiešā veidā savienojas ar muskuļiem. Daudz biežāk izplatīts veids, kad spārnu vēziens tiek veikts krūšu segmentam izplešoties un saraujoties.

OntoģenēzeLabot

Visiem spārneņiem augšanas laikā notiek pārvēršanās, jo pēc izšķilšanās no olas tiem nekad nav spārnu. Pārvēršanās var notikt divējādi: pakāpeniskā apvalku maiņā, no nimfas kļūstot par kukaini (nepilnīgā pārvēršanās), vai arī no kāpura par kukaini ar pilnu pārvēršanos kūniņas stadijā.

Sistemātikas diskusijasLabot

Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, no kurām biežāk lietotā minēta šajā rakstā. Ir sistemātiķi, kas spāru kārtu (Odonata) un viendienīšu kārtu (Ephemeroptera) neapvieno vienā infraklasē.[1] Turklāt vieni uzskata, ka spāru kārta ir tuvāk radniecīga jaunspārņiem, bet citi, ka viendienīšu kārta.[1]

SistemātikaLabot

 
Spāru kārta (Odonata)
 
Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Tolweb: Pterygota
  2. 2,0 2,1 «Subclass Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

Ārējās saitesLabot