Sociālo mediju monitorings
Sociālo mediju monitorings, sociālo mediju mērīšanās vai sociālā klausīšanās ir process, kurā tiek identificēts un novērtēts, kas tiek teikts par uzņēmumu, indivīdu, produktu vai zīmolu sociālos medijos.[1] Tas ir sistemātiska, nepārtraukta un specifiska sociālo mediju satura (parasti lietotāja radīts saturs) meklēšana, apkopošana, apstrāde, analīze, interpretācija un glabāšana.[2] Procesā vispirms tiek apkopoti dati no dažādām vietnēm un pēc tam tiek veikta analīze, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, piemēram, lapā pavadīto laiku, vidējo klikšķu skaitu, dalīšanu ar saturu, komentāriem, teksta analītiku.[3]
Sociālā medija monitoringa mērķis ir sniegt organizācijām nepārtrauktu pārskatu par tirgus tendencēm viņu pašu un saistītajos tirgos,[2] kā arī identificēt pozitīvas vai negatīvas emocijas par viņu zīmolu.[3]
Sociālo mediju monitoringa process labot šo sadaļu
Sociālā medija monitoringa process sākas ar sasniedzamā mērķa noteikšanu un procesa gaidāmā rezultāta noteikšanu. Paredzamais rezultāts mainās atkarībā no mērķa, un to parasti mēra pēc dažādiem rādītājiem. Pēc tam seko iespējamo sociālo stratēģiju identificēšana, kuras tiks izmantotas mērķa sasniegšanai. Nākamais solis ir izstrādāto stratēģiju izstrāde un konfigurācijas rīku iestatīšana, kas atvieglos datu vākšanas procesu. Nākamajā posmā stratēģijas un rīki tiek izvietoti reālajā laikā. Šajā solī tiek pārbaudīts izmantoto datu vākšanas metožu kvalitāte. Pēdējā posmā tiek analizēti no sistēmas savāktie dati un vajadzības gadījumā tiek pilnveidoti izpildes laikā, lai uzlabotu izmantoto metodiku. Pēdējais solis nodrošina iegūtā rezultāta lielāku atbilstību pirmajā posmā noteiktajam mērķim.[4]
Sociālo mediju monitoringa priekšrocības labot šo sadaļu
Izmantojot sociālās medījas monitoringa funkciju, organizācijas var apkopot un analizēt dažādus klientu viedokļus un uzskatus par zīmolu, produktu, reklāmu, notikumu, klientu apkalpošanu, konkurentiem u.c., kā arī iegūtos datus izmantot savā biznesā daudziem mērķiem. Piemēram:
- Organizācijas var izprast klienta reakciju uz viņu reklāmu (gandrīz) reālā laikā un pielāgot mārketinga veicināšanu un mārketinga piedāvājumus, kas tiek izmantoti reklāmai, lai uzlabotu iezīmētās reklāmas efektivitāti.
- Organizācijas var izprast klientu lēmumu pieņemšanas kritērijus, pārraugot, kā klienti pieņem lēmumus par pirkšanu, un piemērot kritērijus klienta prāta pozicionēšanai, produkta koncepcijas veidošanai un produkta pozicionēšanai.
- Organizācijas var atzīmēt neapmierinošo klientu apkalpošanas kvalitāti, noteikt kopējos modeļus un attiecīgi pilnveidot un uzlabot klientu apkalpošanas procesus.
- Organizācijas var iepriekš brīdināt par negatīva klientu viedokļa palielināšanos par savu biznesa praksi un veikt preventīvus pasākumus, lai to mazinātu, pirms negatīvie atzinumi pārvēršas negatīvās darbībās.[5]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Management Association, Information Resources. Social Entrepreneurship: Concepts, Methodologies, Tools, and Applications: Concepts, Methodologies, Tools, and Applications. IGI Global, 2019-04-01. ISBN 978-1-5225-8183-3.
- ↑ 2,0 2,1 Sheldon Pavica, Philipp Rauschnabel, James M. Honeycutt. The Dark Side of Social Media: Psychological, Managerial, and Societal Perspectives. Cambridge : Academic Press, 06.07.2019. 93. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Öztamur, Dilhan; Karakadılar, İbrahim Sarper (2014-09-15). "Exploring the Role of Social Media for SMEs: As a New Marketing Strategy Tool for the Firm Performance Perspective". Procedia - Social and Behavioral Sciences. 10th International Strategic Management Conference 2014 150: 511–520. doi:10.1016/j.sbspro.2014.09.067. ISSN 1877-0428.
- ↑ Murdough, Chris (2009-09-01). "Social Media Measurement". Journal of Interactive Advertising 10 (1): 94–99. doi:10.1080/15252019.2009.10722165.
- ↑ Jace An. 77 BUILDING BLOCKS OF DIGITAL TRANSFORMATION: THE DIGITAL CAPABILITY MODEL. Story Tree FDC, 2018-09-24. ISBN 978-1-912643-89-9.[novecojusi saite]