Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte[1] (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[2] Ģeogrāfisko variāciju nav.[3]
| Smiltāju čakstīte Oenanthe isabellina (Temminck, 1829) | |
|---|---|
_(6786498564).jpg) Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
| Apakšdzimta | Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) |
| Ģints | Smiltāju čakstītes (Oenanthe) |
| Suga | Smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina) |
 Smiltāju čakstīte Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
_male,_non-breeding.jpg)
Smiltāju čakstīte ir gājputns, ligzdo Eiropas dienvidaustrumos (Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ukrainas dienvidos un Krievijā), austrumu virzienā areālam plešoties pāri Centrālāzijai līdz Baikālam, Mongolijai un Ķīnas ziemeļrietumiem. Ligzdo arī Tuvajos Austrumos, īpaši ziemeļu daļā, un Aizkaukāzā.
Ziemo Āfrikā, galvenokārt tās austrumu daļā un Āzijas dienvidrietumos (Arābijas pussalā, Irānas un Pakistānas dienvidos, Indijas ziemeļrietumos).[2][4]
Latvijā
labot šo sadaļuSmiltāju čakstītei Latvijā bijis viens novērojums, bet tā varētu būt biežāk sastopama. Piemēram, Somijā reģistrēti 26 novērojumi, no kuriem pēdējie trīs 2014. gadā, Zviedrijā — 17 novērojumi, no tiem pēdējais 2012. gadā.[4]
Izskats
labot šo sadaļuSmiltāju čakstīte ir lielākā no visām smiltāju čakstīšu ģints sugām.[5][6] Ķermeņa garums 15—19 cm, spārnu plētums 27—33 cm, svars 21—39 g.[5][7][8] Kopumā mātītes ir nedaidz mazākas un pelēkākas nekā tēviņi, bet to izskats ir samērā līdzīgs, kā arī sezonālās atšķirības ir ļoti minimālas.[5][6] Tai ir garš, spēcīgs knābis, gara, vienmērīgi velmēta galva, salīdzinoši garš ķermenis, lieli spārni, plata aste un garas kājas.[6]
Tā kā smiltāju čakstītei ir garas kājas un nagi, un spēja plaši izplest pirkstus, veidojot stabilu atbalsta virsmu uz zemes, tā spēj skriet ievērojamā ātrumā. Apspalvojums ir gaiši pelēkdzeltens vai pelēkbrūns, kontrasts starp muguru un vēderu ir ļoti neliels. Tas ir pat mazāk izteikts kā citu sugu mātītēm. Salīdzinoši tā ir visgaišākā no visām smiltāju čakstītēm, un vienīgā košā iezīme tēviņiem ligzdošanas sezonas laikā ir acu melnā josla, nedaudz tumšāki spārni nekā ķermenis un plata, melna josla uz astes.[5][6]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļu
Smiltāju čakstīte atgādina akmeņčakstīti ārpus ligzdošanas sezonas, un abas sugas ir grūti vienu no otras atšķirt. Smiltāju čakstīte ir nedaudz lielāka un pelēkāka, ar spēcīgāku, garāku un viegli līku knābi, garākām kājām, bet īsāku asti.[5][7]
Uzvedība
labot šo sadaļuUzturas atklātās, sausās, smilšainās un akmeņainās vai klinšainās vietās ar nabadzīgu veģetāciju, līdzenumos un kalnos, tuksneša nomalēs, pustuksnešos un stepēs. Sastopamība parasti sakrīt ar smilšu peļu izplatību. Tā kā smiltāju čakstīte ligzdo grauzēju alās, tad izvairās no vietām ar irdenām un plūstošām smiltīm vai granti. Uzturas līdz 3500 metriem virs jūras līmeņa. Reizēm smiltāju čakstīte ieklejo zaļākos, zāļainākos, ar veģetāciju bagātākos reģionos.[2][5][8]
Ziemas periodā smiltāju čakstīte ir vienpate un teritoriāla, bet ziemas beigās, kā arī migrācijas laikā sāk veidoties pāri. Migrē pa vienam vai nelielās grupās līdz 10—15 īpatņiem.[5][8]
Barošanās
labot šo sadaļuBarojas ar dažādiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem, piemēram, ar vabolēm un skudrām.[2][5] Lai atrastu barību, smiltāju čakstīte parasti rakājas pa augsnes virskārtu. Tā mēdz arī sēdēt novērošanas postenī vai reizēm plivināties gaisā nelielā augstumā un vērot zemi. Pamanījusi upuri, tā strauji laižas lejup, pēc tam izvēlas jaunu novērošanas posteni. Reizēm smiltāju čakstīte, ķerot kukaiņus, pārvietojas pa zemi kā sienāzis.[5] Jauno putnu barošanās ir vienveidīgāka nekā pieaugušajiem, un tie galvenokārt barojas ar tauriņiem.[5][6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona atkarībā no ligzdošanas areāla ir atšķirīga, piemēram Izraēlā tā sākas aprīļa vidū un beidzas jūlija vidū, Armēnijā no marta līdz jūnijam.[2] Ligzdai ir sekla, masīva kausa forma, tā sakrauta no sausas zāles, saknēm, dzīvnieku vilnas spalvām. Tā atrodas dziļi kādā no grauzēju alām (95—310 cm dziļumā[8]), reizumis bišu dzeņa alā, dabīgā iedobē vai alā.[2]
Smiltāju čakstītes veido monogāmus pārus. Sezonā parasti ir divi perējumi, bet augstkalnos viens. Dējumā ir 4—7 olas. Inubācijas periods ilgst apmēram 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram 13 dienu vecumā. Vecāki turpina barot un rūpēties par tiem arī pēc tam, kad tie atstājuši ligzdu, apmēram 12—14 dienas. Pēc tam vecāki tos padzen no savas teritorijas. Otrais perējums tiek uzsākts pirms pirmā jaunā paaudze ir atstājusi ligzdošanas teritoriju.[5][6][8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putni dabā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2017. gada 17. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 IUCN: Oenanthe isabellina
- ↑ World Bird List: Chats, Old World flycatchers
- ↑ 4,0 4,1 «Ornitofaunistika: Smiltāju čakstīte Oenanthe isabellina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 17. decembrī.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 «ARKive: Isabelline wheatear (Oenanthe isabellina)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 30. decembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Avibirds: Isabelline Wheatear[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Isabelline Wheatear (Oenanthe isabellina)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 «Isabelline Wheatear. Каменка-плясунья. Шыбжың тасшымшық». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 30. decembrī.