Dienvidsendviču salas

arhipelāgs Atlantijas okeānā

Dienvidsendviču salas (angļu: South Sandwich Islands) ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.[1] Izvietojies ap 550 km uz dienvidaustrumiem no Dienviddžordžijas salas un stiepjas 380 km garumā dienvidu virzienā gar Skotijas jūras austrumu malu. Arhipelāgs sastāv no 11 galvenajām salām, kas lielākoties ir aktīvi vulkāni;[2] augstākais no tiem ir Belindas kalns Montagjū salā, kas paceļas līdz 1370 m vjl. Administratīvi salas ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās.

Dienvidsendviču salas
Dienvidsendviču salas
Dienvidtules salu satelītaina
Dienvidsendviču salas (Atlantijas okeāns)
Dienvidsendviču salas
Dienvidsendviču salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Atlantijas okeāns
Koordinātas 58°25′0″S 26°23′0″W / 58.41667°S 26.38333°W / -58.41667; -26.38333Koordinātas: 58°25′0″S 26°23′0″W / 58.41667°S 26.38333°W / -58.41667; -26.38333
Salu skaits 11
Galvenās salas Montagjū sala
Platība 310 km²
Garums 380 km
Augstākais kalns Belindas kalns
1370 m
Administrācija
Karogs: Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Dienvidsendviču salas Vikikrātuvē

Arhipelāga astoņas vidējās un dienviddaļas salas 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam trīs dienvidu salas tika atzīmētas kopā. Jaunatklās salas tika kopīgi nosauktas par Sendviča Zemi par godu Britu Admiralitātes pirmajam lordam, Džonam Montagjū, 4. grāfam Sendvičam. Vēlākos gados nosaukumam tika pievienots apzīmējums «Dienvidu», lai arhipelāgu atšķirtu no Sendviča salām Klusajā okeānā, kā kādu laiku sauca Havaju salas.

Arhipelāga trīs ziemeļu salas 1819. gadā atklāja Krievijas Impērijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā, kas arī precizēja pārējo salu atrašanās vietu un atsevišķo statusu.

Lielbritānija formāli anektēja Dienvidsendviču salas 1908. gadā un kopā ar pārējām teritorijām Antarktikā iekļāva tās Folklenda salu atkarīgajās teritorijās.

1938. gadā Argentīna pasludināja savas pretenzijas uz arhipelāgu un kopā ar citām zemēm Subantarktikā un Antarktikā iekļāva to Tjerras del Fuego provincē. No 1955. gada janvāra līdz 1956. gada sākumam Tules salā darbojās argentīniešu vasaras polārstacija Tenjente Eskivela, bet no 1976. gada līdz 1982. gadam — vissezonas stacija Korveta Urugvaja.

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām un stiepjas gar Dienvidsendviču dziļvagu. Salas veidotas no salīdzinoši jauniem vulkāniskajiem iežiem. Daudzās salās ir aktīvi vulkāni. Arhipelāgs atrodas uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un tajās valda subantarktisks klimats. Daļu salu platības klāj pastāvīga sniega un ledus sega. Laikapstākļi vējaini, bieži apmākušies ar nokrišņiem. Vidējā temperatūra cauru gadu ap 0° C. Augu valsti pārstāv galvenokārt ķērpji un sūnas. Salās vairākas roņu un putnu kolonijas.

Salas Platība km²
Traversē salas
Zavodovska sala 25
Ļeskova sala 0,3
Visokija 35
Kendlmasas salasA
Kendlmasa 14
Vindikeišena 5
Centrālās salas
Sondersa sala 40
Montagjū sala 110
Bristola sala 46
Dienvidu Tule
Belinshauzena sala 1
Kuka sala 20
Tules sala 14
Dienvidsendviču salas 310
A Dažkārt iekļautas Traversē salu grupā.
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 170. lpp.
  2. «NNSS The South Sandwich Islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu