Skaumenakīdas
Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1940. gadā izdalīja krievu ihtiologs Ļevs Bergs. Zivis bija izplatītas augšdevona laikā Ziemeļamerikā. Tipveida ģints ir Scaumenacia Traquair, 1893. Bez šīs ģints reizēm dzimtā nosacīti ieskaita Oervigia Lehman 1959 ģinti. Beidzamā laikā bieži vien Scaumenacia ģinti nosacīti vai tieši ieskaita Phaneropleuridae dzimtā.
Skaumenakīdas Scaumenaciidae Berg, 1940 | |
---|---|
Scaumenacia curta pārakmeņojums. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
Dzimta | Skaumenakīdas (Scaumenaciidae) |
Morfoloģija
labot šo sadaļuGalvai bedrīšu līnijas ir dziļas. Uz pterigoīdiem un praearticularia zobu plātnes ir ar paugurainiem ķīļiem, kas radiāli atiet no viena (iekšējā) stūra. Galvas vairogu veido divas frontalia, un divas postrostralia medialia.
Zivīm ir divas muguras spuras, kas nesaplūst kopā. Otrā muguras spura nesaskaras ar astes spuru. Astes spura ir heterocerkāla. Priekšējā muguras spura ir bez iekšējā skeleta. Anālā spura ir ar koncentrētu iekšējo skeletu. Tā ir neliela un mēreni norobežota no astes spuras. Ass skelets ir stipri pārkaulots. Neirālie un hemālie izaugumi saplūst ar to lokiem. Zvīņas brīvajā daļā ir ornamentētas.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 310. lpp.