Austrumu sisinātājķauķi

Austrumu sisinātājķauķi; Helopsaltes (Alström et al, 2018)
	Ohotas ķauķis (Helopsaltes ochotensis)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
Ģints	Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes)
	Austrumu sisinātājķauķi Vikikrātuvē

Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 6 maza auguma putnu sugas.^[1] Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ģints izveidota 2018. gadā, to izdalot no sisinātājķauķu ģints (Locustella).^[1] Austrumu sisinātājķauķi mājo Āzijas austrumos, sākot ar Sibīrijas rietumiem, Mongolijas, Kazahstānas un Kirgizstānas austrumiem, Ķīnas rietumiem un beidzot ar Sahalīnu, Kuriļu salām un Japānu.^[1]

Zinātniskais vārds Helopsaltes atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē: helos (ἕλος) — purva muzikants, purvaina vieta; psaltes (ψάλτης) — stīgu instrumentu mūziķis.^[2]

Latvijā labot šo sadaļu

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola)

Latvijā sastopama viena Austrumu sisinātājķauķu ģints suga — Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola), kas līdz šim Latvijā novērots vienu reizi.^[1]^[3]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Austrumu sisinātājķauķu dziesmām raksturīgas īsas frāzes, kuras vienu no otras atdala pauze. Dziedāšanas raksturs var būt ļoti dažāds, jo ir atkarīgs no putna aizrautības. Katra frāze ir melodiska, atšķirīga viena no otras. Savukārt sisinātājķauķiem dziedāšanas frāzes nav viena no otras nodalītas ar izteiktām pauzēm, kā arī pati dziedāšana ir daudz monotonāka, mehāniskāka un ātrāka. Morfoloģiskas atšķirības starp ģintīm praktiski nav.^[2]^[4]