Austrumu sisinātājķauķi
Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 6 maza auguma putnu sugas.[1] Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ģints izveidota 2018. gadā, to izdalot no sisinātājķauķu ģints (Locustella).[1] Austrumu sisinātājķauķi mājo Āzijas austrumos, sākot ar Sibīrijas rietumiem, Mongolijas, Kazahstānas un Kirgizstānas austrumiem, Ķīnas rietumiem un beidzot ar Sahalīnu, Kuriļu salām un Japānu.[1]
Austrumu sisinātājķauķi Helopsaltes (Alström et al, 2018) | |
---|---|
Ohotas ķauķis (Helopsaltes ochotensis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) |
Ģints | Austrumu sisinātājķauķi (Helopsaltes) |
Austrumu sisinātājķauķi Vikikrātuvē |
Zinātniskais vārds Helopsaltes atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē: helos (ἕλος) — purva muzikants, purvaina vieta; psaltes (ψάλτης) — stīgu instrumentu mūziķis.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena Austrumu sisinātājķauķu ģints suga — Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola), kas līdz šim Latvijā novērots vienu reizi.[1][3]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuAustrumu sisinātājķauķu dziesmām raksturīgas īsas frāzes, kuras vienu no otras atdala pauze. Dziedāšanas raksturs var būt ļoti dažāds, jo ir atkarīgs no putna aizrautības. Katra frāze ir melodiska, atšķirīga viena no otras. Savukārt sisinātājķauķiem dziedāšanas frāzes nav viena no otras nodalītas ar izteiktām pauzēm, kā arī pati dziedāšana ir daudz monotonāka, mehāniskāka un ātrāka. Morfoloģiskas atšķirības starp ģintīm praktiski nav.[2][4]
Sistemātika
labot šo sadaļuAustrumu sisinātājķauķu ģints (Helopsaltes)
- Japānas ķauķis (Helopsaltes pryeri)
- Ohotas ķauķis (Helopsaltes ochotensis)
- Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola)
- Pleskes ķauķis (Helopsaltes pleskei)
- Sahalīnas ķauķis (Helopsaltes amnicola)
- Taigas ķauķis (Helopsaltes fasciolatus)