Leipciga

Leipciga (vācu: Leipzig, izrunā: /ˈlaɪ̯pt͡sɪç/) ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Saksijā (pirms Otrā pasaules kara Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju, šobrīd mazāk). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs.

Leipciga
pilsēta
Leipzig
Leipcigas centrs
Karogs Ģerbonis
Leipciga Leipciga
Koordinātas: 51°20′N 12°23′E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Rakstos	1015. gadā
Platība
• pilsēta	297,60 km2
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	619 879
• blīvums	1 750,1/km²
• aglomerācija	3 500 000
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	04001-04357
Mājaslapa	www.leipzig.de
Leipciga Vikikrātuvē

Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1409. gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912. gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Bücherei). Pilsēta ir arī sens grāmatrūpniecības centrs.

Leipcigā atrodas Vācijas Federālā administratīvā tiesa (Bundesverwaltungsgericht).

Vēsture

Leipciga pirmoreiz rakstos minēta 1015. gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165. gadā. 1409. gadā nodibinot Leipcigas Universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813. gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838. gadā Leipcigā tika atklāta pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga—Drēzdene), un Leipciga turpmākajos gados kļuva par lielu dzelzceļa mezglu.

1863. gada 23. maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) — pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933. gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945. gada 20. aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898. gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.

Ievērojamas vietas

• Leipcigas Sv. Toma baznīca (Thomaskirche) — šajā baznīcā par kapelmeistaru strādāja Johans Sebastiāns Bahs, un šeit atrodas viņa kaps.
• Leipcigas Sv. Nikolaja baznīca (Nikolaikirche) — šeit 1724. gadā pirmoreiz tik atskaņota Baha Sv. Mateja pasija. 1989. gada 4. septembrī pēc dievkalpojuma Sv. Nikolaja baznīcā, sākās demonstrācija, kas, notikumiem attīstoties, noveda pie Berlīnes mūra nojaukšanas un Vācijas apvienošanās.
• Nāciju kaujas piemineklis (Nations Völkerschlachtdenkmal) — piemineklis, kas veltīts Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī
• Gewandhaus koncertzāle
• Leipcigas gadatirgus komplekss
• Auerbaha pagrabs (Auerbachs Keller), kurā risinājušies Gētes "Fausta" notikumi.
• Leipcigas botāniskais dārzs ir vecākais Vācijā.

Ekonomika

Pie Leipcigas atrodas kompāniju BMW un Porsche ražotnes, kā arī DHL Express un Amazon.com loģistikas centrs. Leipcigas pievārtē atrodas klavieru ražošanas kompānija Blüthner.

Izglītība, kultūra, tūrisms un sports

Pilsētā atrodas 1409. gadā dibinātā Leipcigas Universitāte (Universität Leipzig) un Leipcigas Mūzikas un teātra universitāte (Hochschule für Musik und Theater "Felix Mendelssohn Bartholdy" Leipzig). Šeit etrodas trīs Makša Planka biedrības institūti un divi Fraunhofera biedrības institūti.

Pie Sv. Toma baznīcas darbojas 1212. gadā dibinātais zēnu koris Thomanerchor. Gewandhaus koncertzāle ir Gewandhaus orķestris (Gewandhausorchester Leipzig) mājvieta. Notiek viens no lielākajiem gotiskās mūzikas festivāliem Wave-Gotik-Treffen.

Cilvēki

Leipciga ir komponista Johana Kristofa Frīdriha Baha (Johann Christoph Friedrich Bach, 1732-1795), komponista Johans Kristiāna Baha (Johann Christian Bach, 1735-1782), mākslinieka Makša Bekmaņa (Max Beckmann, 1884-1950), komponista Hansa Eislera (Hanns Eisler, 1898-1962), politiķa Manfrēda Gerlaha (Manfred Gerlach, 1928-2011), zinātnieka Teodora Grothusa (Theodor Grotthuß, 1785-1822), biofiziķa Bernarda Kaca (Bernard Katz, 1911-2003), mūziķa Billa Kaulica (Bill Kaulitz, 1989), filozofa Gotfrīda Leibnica (Gottfried Wilhelm Leibniz, 1646-1716), politiķa Kārļa Lībknehta (Karl Liebknecht, 1871-1919), mūziķa Tila Lindemana (Till Lindemann, 1963), mūziķes Klāras Šūmanes (Clara Schumann, 1819-1896), politiķa Valtera Ulbriha (Walter Ulbricht, 1893-1973) un komponista Riharda Vāgnera (Richard Wagner, 1813-1883) dzimtā pilsēta.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmanis.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leipciga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)