Atvērt galveno izvēlni

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.[1] Mājo seklos mērenās joslas ūdeņos Klusajā un Atlantijas okeānā, Baltijas jūru ieskaitot. Tās ir saimnieciski nozīmīgas zvejas zivis.

Siļķes
Clupea (Linnaeus, 1758)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
ApakškārtaSiļķu apakškārta (Clupeoidei)
DzimtaSiļķu dzimta (Clupeidae)
ApakšdzimtaSiļķu apakšdzimta (Clupeinae)
ĢintsSiļķes (Clupea)
Siļķes Vikikrātuvē

Satura rādītājs

LatvijāLabot

Siļķu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — reņģe (Clupea harengus membras), kas ir Baltijas jūrā dzīvojoša Atlantijas siļķes pasuga. Reņģe ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs.[2] Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros.[2]

Kopīgās īpašībasLabot

Siļķes ir vidēji lielas, sudrabainas zivis ar tumšu muguru un izvirzītu apakšžokli. Ķermenis slaids, proporcionāli garš, nedaudz no sāniem saplacināts. Vēders noapaļots, to sedz ķīļveida zvīņas. Žaunu vāki noapaļoti. Tām ir viena muguras spura, kas atrodas apmēram ķermeņa vidusdaļā. Vēdera spuras atrodas tieši apakšā muguras spurai vai novirzītas nedaudz uz aizmuguri. Tām parasti ir 9 stari. Visām spurām stari ir mīksti. Uz sāniem nav sānu līnijas.[3]

Siļķes parasti ir 20—25 cm.[3] Mazākā ģintī ir reņģe, kuras ķermeņa garums ir apmēram 15—20 cm.[4][5] Lielākā ir Atlantijas siļķes nominālpasuga, kas var sasniegt 45 cm.[6]

UzvedībaLabot

Siļķes mājo jūrās, krasta tuvumā, kur dziļums nepārsniedz 200 m. Jaunās zivtiņas līdz 2 gadu vecumam uzturas seklumā, nārsta vietās. Pēc tam tās pārvietojas uz dziļākiem ūdeņiem.[3] Uzturas baros, raksturīga nārsta migrācija. Līdz gada vecumam barojas ar sīka izmēra zooplanktonu, pēc tam galvenā barība ir dažādi vēžveidīgie, nelielas zivtiņas un tārpi.[3]

SistemātikaLabot

Siļķu ģints (Clupea)[1]

AtsaucesLabot