Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.[1] Tās galvenokārt mājo jūrā, piekrastes zonā. Daļa ieklejo upju grīvās un piejūras ezeros. Sastopamas Atlantijas okeāna abās malās (austrumos un rietumos), Klusā okeāna austrumos un Indijas un Klusā okeāna robežzonā, teritorijā starp 70° ziemeļu un 55° dienvidu paralēlēm. Lielākā daļa sugu uzturas tropu un subtropu ūdeņos. Toties vēso ūdeņu sugas (siļķes un brētliņas) ir vienas no saimnieciski nozīmīgākajām pārtikā izmantojamajām zivīm.[2]

Siļķu apakšdzimta
Clupeinae (Gill, 1861)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
ApakškohortaSiļķu apakškohorta (Clupei)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
ApakškārtaSiļķu apakškārta (Clupeoidei)
DzimtaSiļķu dzimta (Clupeidae)
ApakšdzimtaSiļķu apakšdzimta (Clupeinae)

Siļķu apakšdzimtu Latvijā pārstāv 2 sugas: reņģe (Clupea harengus membras) un brētliņa (Sprattus sprattus). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs.[3]

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Siļķu apakšdzimtas zivis ir nelielas vai vidēji lielas. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, divas vaigu plātnītes, apakšžoklis reizēm izvirzīts uz priekšu, mute vērsta uz priekšu. Zobi sīki un koniski. Muguras spura atrodas ķermeņa vidusdaļā. Tās stari īsi un mīksti (13—21 stars). Anālā spura īsa (12—23 stari), atrodas ievērojami aiz muguras spuras. Vēdera spurām ir 7—10 stari.[2]

Siļķu apakšdzimta (Clupeinae)[1]