Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām,[1] kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas. Tās tiek iedalītas 6 dzimtās.[2] Otrajā zobaino siļķu apakškārtā (Denticipitoidei) ir tikai viena suga.

Siļķu apakškārta
Clupeoidei (Bleeker, 1859)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
MegakohortaKaulmēļzivju megakohorta (Osteoglossocephalai)
VirskohortaSiļķu virskohorta (Clupeocephala)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
ApakškohortaSiļķu apakškohorta (Clupei)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
ApakškārtaSiļķu apakškārta (Clupeoidei)

Latvijā labot šo sadaļu

Siļķu apakškārtu Latvijā pārstāv 3 sugas: reņģe (Clupea harengus membras), brētliņa (Sprattus sprattus) un palede (Alosa fallax). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Toties palede iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[3] Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus), kas pieder anšovu dzimtai (Engraulidae).[3] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa). Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[4]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Siļķu apakškārtas zivīm ir raksturīga astes uzbūve: astes skriemelis ir atdalīts no pārējā mugurkaula (starp to un nākamo skriemeli ir atstarpe). Sānu līnija vāji izteikta vai neredzama. Lielākajai daļai sugu uz vēdera viduslīnijas aug smailas, asas, ķīļveida zvīņas.[1][5]

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu