Sergejs Bubka jeb Serhijs Bubka (ukraiņu: Сергій Назарович Бубка; krievu: Сергей Назарович Бубка; dzimis 1963. gada 4. decembrī Vorošilovgradā, Ukrainas PSR, PSRS) ir bijušais ukraiņu vieglatlēts, startējis kārtslēkšanas sacensībās. S. Bubka profesionāli ar kārtslēkšanu nodarbojās un startēja sacensībās laika posmā no 1981. līdz 2001. gadam. Līdz 1991. gadam pārstāvēja PSRS. Viņš bija pasaules rekorda īpašnieks stadionā (6,14 m), bijis arī rekordists telpās (6,15 m). Kopumā uzstādījis 35 pasaules rekordus (17 stadionā un 18 telpās).[1][2][3] Pirmais vīrietis pasaulē, kas spējis pārvarēt 6,10 m augstumā novietotu latiņu, tāpat bijis pirmais, kas pārvarējis 6,00 m atzīmi, kopumā 6 metru atzīmi ir pārvarējis 45 sacensībās. 1988. gada Seulas vasaras olimpisko spēļu čempions, seškārtējs pasaules čempions (1983, 1987, 1991, 1993, 1995, 1997). PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1983). Vairākkārt ticis atzīts par labāko vieglatlētu pasaulē.[4]

Sergejs Bubka
Сергій Бубка
Sergejs Bubka
S. Bubka 2007. gadā
Personas dati
Dzimis 1963. gada 4. decembrī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vorošilovgrada, Ukrainas PSR, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Augums 183 cm
Svars 80 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Kārtslēkšana
Profesionāļa karjera 19812001
Dalība sacensībās
Dalība OS 3 (1988, 1992, 2000)
Dalība 6 (1983, 1987, 1991, 1993, 1995, 1997)
Dalība PČ telpās 4 (1985, 1987, 1991, 1995)
Personiskie rekordi
Kārtslēkšana 6,14 m
Kārtslēkšana (telpas) 6,15 m

Kopš 2005. gada ir Ukrainas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs, tāpat ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

S. Bubka bija veiksmīgs vieglatlēts jau bērnībā, kad vēl nodarbojās ar 100 metru sprintu un tāllēkšanu, taču par pasaulslavenu sportistu viņš kļuva tikai tad, kad pievērsās kārtslēkšanai. 1983. gadā viņš uzvarēja pirmajā pasaules čempionātā Helsinkos, kad vēl pirms čempionātā nebija guvis vispasaules uzmanību. Nākamajā gadā viņš uzstādīja savu pirmo pasaules rekordu — viņš pārvarēja 5,75 m augstumā novietoto latiņu. Līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā viņš pārstāvēja Padomju Savienību. Par saviem pasaules rekorda labojumiem, kas parasti tika laboti tikai par dažiem centimetriem, S. Bubka saņēma vairākus PSRS apbalvojumus un naudas prēmijas.

Kārtslēkšanas karjera

labot šo sadaļu

S. Bubka starptautiskajā sacensību arēnā parādījās 1981. gadā, kad Eiropas junioru čempionātā ieguva 7. vietu. 1983. gada pasaules čempionātā Helsinkos īpaši nepazīstamais S. Bubka uzvarēja un kļuva par pirmo pasaules čempionu šajā disciplīnā. Viņš pārvarēja 5,70 m. Nākamajos gados izpaudās S. Bubkas dominance kārtslēkšanas sektorā vieglatlētikas sacensību laikā, tai skaitā notika vairāki pasaules rekorda labojumi un viņš noteica kārtslēkšanas modi.

Savu pirmo pasaules rekordu viņš uzstādīja 1984. gada 26. maijā, kad pārvarēja 5,85 m, taču jau nākamajā nedēļā šis rezultāts tika uzlabots līdz pat 5,88 m. Mēnesi vēlāk pasaules rekords jau bija sasniedzis 5,90 m. Pirmoreiz savā mūžā un kārtslēkšanas vēsturē tika pārvarēta 6 metru atzīme, tas notika 1985. gada 13. jūlijā Parīzē. S. Bubkas konkurentiem ilgu laiku 6,00 m bija neaizsniedzama latiņa. Bez līdzvērtīgiem konkurentiem viņš uzlaboja savu rekordu nākamajos 10 gados, līdz sasniedza augstvērtīgāko rezultātu, kas pašlaik ir arī pasaules rekords, 6,14 metri. Rezultāts tika uzstādīts 1994. gadā.

S. Bubka ir pirmais kārtslēcējs, kas spējis uzlēkt 6,10 metru augstumā, pirmoreiz viņš to paveica 1991. gadā Spānijā. Taču 6,14 metru atzīmi S. Bubka sasniedza pēc tam, kad daži komentētāji izteicās, ka S. Bubkas profesionāļa karjera jau ir beigusies. Četru gadu laikā (no 1984. līdz 1988. gadam) viņš pasaules rekordu uzlaboja par 21 centimetru, tas bija vairāk nekā citi kārtslēcēji spēja paveikt iepriekšējos 12 gados. Kopumā 6 metru atzīmi ir pārvarējis 45 sacensībās, tas ir vairāk, nekā pārējie sportisti ir spējuši pārvarēt kopā ņemot.[5]

S. Bubka oficiāli paziņoja par aiziešanu no profesionālā sporta 2001. gadā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Sporta tituli
Priekštecis:
  Tjerī Viņero
Pasaules rekordists kārtslēkšanā
1984. gada 31. augusts2014. gada 15. februāris
Pēctecis:
  Reno Lavilenī