Savo Zlatičs
Savo Zlatičs (horvātu: Savo Zlatić; dzimis 1912. gada 12. jūlijā, miris 2007. gada 2. decembrī) bija horvātu ārsts, politiķis un šaha problēmists.[1]
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuZlatičs dzimis katoļu ģimenē. Viņa vecāki bija skolotāji. 1918. gadā, kad Itālija okupēja Istru, ģimene kā bēgļi, dzīvoja Triestē un Slovēnijā, līdz 1921. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Zagrebā.[2]
1932. gadā, būdams medicīnas students, Zlatičs pievienojās kustību pret karaļa Aleksandra 6. janvāra diktatūru un piedalījās demonstrācijās pret režīmu. 1933. gadā, kopā ar saviem bijušajiem skolasbiedriem, viņš nodibināja nelegālu komunistu grupu. 1934. gadā pēc iestāšanās Komunistiskajā partijā, Zlatičs ātri kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Komunistiskās Jaunatnes līgas līderiem.[3] Par nelikumīgu politisko darbību, 1935. gada aprīlī Zlatičs tika arestēts, policijā spīdzināts, tiesāts un nosūtīts uz cietumu Sremska Mitrovicā . Pēc atbrīvošanas 1938. gadā, viņš sazinājās ar Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas vadītāju Josipu Brozu Tito un, izpildot viņa norādījumus, turpmākos gadus lielāko daļu sava laika Zlatičs pavadīja, veidojot komunistiskās partijas šūnas Zagrebā. 1939. gada decembrī viņš tika arestēts otrreiz un ieslodzīts Lepoglavas cietumā. 1940. gadā, drīz pēc atbrīvošanas, Zlatičs nokārtoja gala eksāmenus un ieguva ārsta grādu.[4]
1941. gada augustā, pēc ass valstu atbalstītās Horvātijas brīvvalsts izveidošanās, ar partijas lēmumu Zlatičs tika nosūtīts uz Kordunas reģionu, lai palīdzētu nodrošināt partizānu karaspēka medicīnisko aprūpi. Šis darbs izrādījās ļoti riskants, jo, lai kājām ejot sasniegtu ievainotos, bija jāšķērso apsargāti ceļi un dzelzceļi. Tādēļ tika nolemt, izveidot improvizētu slimnīcu partizānu kontrolētajā Petrova Gora kalnu zonā. Pirmā Zlatiča dibinātā slimnīca sāka darboties 1941. gada oktobrī, bet ienaidnieks to atklāja un iznīcināja. Pēc tam tā tika pārbūvēta Petrova Gora kalnos citā vietā. Jaunājā slimnīcā, kas palika neatklāta visu kara laiku, ārstējās vairāk nekā 5000 pacienti. Blakus vispārējam medicīnas darbam slimnīcā, Zlatičs veica arī nelielas ķirurģiskas operācijas.[5] Zlatiča kā kara ārsta darbs beidzās 1943. gada beigās, kad viņš kļuva par Horvātijas Komunistiskās partijas politbiroja locekli. Turpmāk, līdz kara beigām, viņš veica politiskus pienākumus.[6]
1946. gadā Zlatičs kļuva par Dienvidslāvijas sūtni Albānijā. Pēc 1948. gadā notikušās Tito un Staļina šķelšanās, kad Albānija atbalstīja Padomju Savienību un nostājās pret Dienvidslāviju, Zlatičs tika atsaukts no Albānijas un iecelts par rūpniecības ministru. Vairākkārt viņš atklāti izteicās par labu Staļina prasībām. Par to Zlatičs tika atstādināts no amata. 1949. gadā viņš tika izslēgts no Komunistiskās partijas, arestēts un notiesāts uz diviem gadiem ieslodzījumā Goli Otokas nometnē.[7] 1951. gadā, kad Zlatičs parakstīja publisku paziņojumu, kurā nosodīja savu agrāko viedokli, viņš tika atbrīvots no cietuma un kļuva padomdevējs Veselības ministrijā, bet vēlāk, ministrijas jaunizveidotās medicīnas iekārtu un zāļu pārvaldes vadītājs. Viņš palīdzēja attīstīt ražošanu, modernu medicīnas iekārtu, zāļu un vakcīnu testēšanu un iepirkumu . Tomēr, neskatoties uz piedāvājumiem, viņš atteicās no atpakaļuzņemšanas Komunistiskā partijā.
Zlatiča nozīmīgākais devums bija klīniskās farmakoloģijas jomā. Viņš bija Dienvidslāvijas farmācijas žurnālā Pharmaca galvenais redaktors un viens no Dienvidslāvijas medikamentu klasifikācijas izveidotājiem.[8]
Šaha kompozīcija
labot šo sadaļuKaut arī jaunībā Zlatičs bija labs šahists amatieris, ar šaha kompozīciju viņš sāka nodarboties tikai 1950. gadā, atrodoties Petrijskas ielas cietumā Zagrebā un lietojot no maizes izgatavotas šaha figūras.[9] Pēc viņa atbrīvošanas no cietuma, horvātu šaha kompozīcijas lielmeistars Nenads Petrovičs iedrošināja viņu turpināt darbu pie šaha uzdevumu sastādīšanas. Atklātajā nacionālajā šaha kompozīcijas čempionātā Zlatičs ieguva zeltu visos četros tā žanros (divvilčos, trīsvilčos, palīgmatos un etīdēs), un iekļuva Dienvidslāvijas, vēlāk Horvātijas, šaha kompozīcijas nacionālajā izlases komandā.[9] No 1958. gada viņš bija starptautiskais tiesnesis[10] un no 1999. gada Goda meistars[11] šaha kompozīcijā.
Piemērs
labot šo sadaļuŠahovski glasnik, 1995
1. godalga
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |       | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Uzdevuma risinājums:
- 1.♔c8 ♔b1 2.♔d8 ♔c1 3.♔e7 ♔d1 4.♔d6 ♔e1 5.♔c5 ♔f1 6.♔×b5 ♔g2 7.♔×c6 ♔f3 8.♔d7 ♔e4 9.♔c8 ♔d5 10.♔b8 ♔c6 11.♔a8 ♔×c7#
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Savo Zlatić. Poslali su me na Kordun (horvātu). Razlog, 2005. ISBN 953-6985-07-1.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Chess composers' names in various alphabets». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2017. gada 5. aprīlī.
- ↑ Stipančević, 2004, 2. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 2–3. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 3–5. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 5–6. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 6. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 7–9. lpp.
- ↑ Stipančević, 2004, 10–11. lpp.
- ↑ 9,0 9,1 Stipančević, 2004, 11. lpp.
- ↑ «Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 5. aprīlī.
- ↑ Goda meistari šaha kompozīcijā.
Atsauces avots
labot šo sadaļu- Stipančević, Mario (April 2004). "Razgovor s dr. Savom Zlatićem [Intervija ar Savo Zlatiču.]" (horvātu) (PDF). Arhivski vjesnik (Zagreb: Croatian State Archives) (47): 119–132. Atjaunināts: 06 April 2017.