Sam-Hiors
Sam-Hiors (īstajā vārdā Volfs Frīdlenders, dzimis 1906. gadā Liepājā, miris 1955. gadā Rīgā) bija ebreju izcelsmes latviešu dejotājs un horeogrāfs, viens no modernās dejas pionieriem starpkaru Latvijā.
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1906. gada 6. janvārī Liepājā ebreju ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. 1920. gados Sam-Hiors apguva moderno deju pēc horeogrāfa Rūdolfa fon Lābana metodēm. No 1926. gada darbojies modernajā dejā. No 1927. gada sniedza solokoncertus Latvijā, bija Annas Ašmanes mūzikas un ritmoplastikas skolas pedagogs.
Sniedza solokoncertus, kuros interpretēja dažādu laikmetu un kultūru mūziku. Viņa dejas tematikā dominēja gan sociāla protesta motīvi, gan arī „ekstāzes dejas”, kurās izmantoti austrumu kultūru dejas elementi. Vadīja amatieru kolektīvu, t.s. „deju kori”, ar kuru iestudēja plastiskas kompozīcijas. Horeogrāfijā ietekmējās no Lābana metodes, atsakoties no mūzikas ritma diktētām kustībām un veidojot patstāvīgu, psiholoģiski pamatotu kustību partitūru. Sam-Hiora uzskati par kustības nozīmi pausti viņa rakstā „Modernā ķermeņa kultūra” žurnālā „Signāls”.[1]
No 1929. līdz 1934. gadam bija Strādnieku teātra kustību konsultants un plastikas pedagogs, veidoja horeogrāfiju daudzām šī teātra izrādēm. Kad 1934. gadā teātri likvidēja, uzstājās galvenokārt ārpus Latvijas, no 1936. līdz 1938. gadam strādāja dažādos Polijas teātros.[2]
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1941. gadam vadīja amatieru deju kolektīvus. No 1941. līdz 1945. gadam dzīvoja Mahačkalā (Dagestānas APSR) un strādāja par horeogrāfu Dagestānas teātrī. 1945. gadā atgriezās Latvijā, veidoja horeogrāfiju dažādiem iestudējumiem Jaunatnes teātrī, Jelgavas teātrī un Valmieras teātrī. Publicēja recenzijas par deju iestudējumiem, vadīja amatieru deju trupas. No 1948. gada bija Valsts teātra institūta pedagogs, baletmeistars.