Ekstāze
Ekstāze (no sengrieķu ἔκστασις (ékstasis) — 'ārpus sevis') ir emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.[1] Klasiskajā grieķu literatūrā ar šo vārdu apzīmē prāta vai ķermeņa izņemšanu no tā "ierastās darbības vietas".
Ekstāze ir izmainīta apziņas stāvokļa piemērs, ko raksturo samazināta izpratne par citiem objektiem vai pilnīgs apkārtnes trūkums. Šo vārdu lieto arī, lai apzīmētu jebkuru paaugstinātu apziņas stāvokli vai intensīvi patīkamu pieredzi. To lieto arī, lai konkrētāk apzīmētu neparastas garīgās telpas apziņas stāvokļus, kurus var uztvert kā garīgus (izpaužas kā reliģiskās ekstāzes forma).
Atsauces
labot šo sadaļuŠis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |