Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Talsu novada Sabilē. Baznīcā atrodas vecākais baznīcas zvans (1450. gads) un vecākā kancele (1590. gads) Latvijā.

Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca
Sabiles baznīca
Sabiles baznīca (Latvija)
Sabiles baznīca
Sabiles baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Talsu novads, Sabile
Koordinātas 57°02′48″N 22°34′23″E / 57.04667°N 22.57306°E / 57.04667; 22.57306Koordinātas: 57°02′48″N 22°34′23″E / 57.04667°N 22.57306°E / 57.04667; 22.57306
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1567
Celtniecības beigas 1682 (1876)
Oficiālais nosaukums: Sabiles luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6762
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

1567. gadā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera laikā landtāgs nolēma Kurzemē celt 70 baznīcas. Sabiles vecās koka kapelas vietā sāka celt Sabiles draudzes novada baznīcu, tomēr pilnīgi pabeigta tika tikai 1682. gadā, izbūvējot Kurzemes baznīcām tipisko torni ar piramīdveidīgu jumtiņu. 1876. gadā baznīca tika pārbūvēta.

Baznīcas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā, liets 1450. gadā, tika pārnests no Sabiles pils kapelas. Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā (1590. gads). Kanceli rotā balustri – nelielas apaļas kolonnas, nišas, maskas, pītas lentes, medaljoni – renesanses motīvi manierisma stilā. Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgie sudraba svečturi, četri kroņlukturi.

Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē C. Christien darbnīcā. Tās pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas, kas, līdz ar jaunu ēģeļu iegādi vecās pārdeva Sabilei. Vēl Rīgā to pārbūvēja A. Martin. Sabiles baznīcai ērģeles uzstādīja Jēkabpils meistars M. Krēsliņš (M. Kresling). 20. gadsimta 20. - 30. gados instrumentu pārbūvējis Jēkabs Jauģietis, jo instrumentā ir konstatējama viņa stabuļu klātbūtne.

Dievnama altāris izveidots pseidoampīra stilā. Altārglezna ir F. Volfa darinātā "Kristus pie krusta". 1984. gada naktī no 18. uz 19. janvāri glezna tika nozagta. Tā tika atrasta, restaurēta un no 1995. gada atkal ir baznīcā.

Ārējās saites labot šo sadaļu