S.P.I. Group S.a.r.l. (pazīstams kā SPI) ir Luksemburgā reģistrēts uzņēmums, kas apvieno vairāku valstu alkoholisko dzērienu ražotājus. Dibināts 1997. gadā.

S.P.I. Group S.a.r.l.
Tips kapitālsabiedrība
Darbības joma pārtikas rūpniecība
Dibināts 1997. gads
Galvenais birojs Luksemburga, Karogs: Luksemburga Luksemburga
Produkti alkoholiskie dzērieni
Nodaļas Amber Beverage Group
Tīmekļa vietne spi-group.com

Uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs ir Krievijas uzņēmējs Jurijs Šeflers.

 
SPI Grpup agrākais logotips

1997. gadā Krievijas uzņēmējs Jurijs Šeflers ieguva tiesības uz bijušās Padomju Savienības privatizētajiem alkoholisko dzērienu zīmoliem Stolichnaya, Moskovskaya un citiem. Tajā pašā gadā Luksemburgā dibināts uzņēmums S.P.I. Group

2003. gadā S.P.I. Group Nīderlandē reģistrētais meitas uzņēmums SPI Distilleries B.V. ieguva 87,98 % Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja Latvijas balzams akciju.[1]

2014. gada oktobrī SPI Group Baltijas uzņēmumus apvienoja pārvaldītājsabiedrībā Amber Beverage Group.[2] 23. oktobrī noliktavu kompleksā Dreiliņos Balt Cargo Solutions atklāts SPI Group loģistikas centrs Amber Logistics, kurā izvietojās Latvijas balzams vietējā tirgus preču noliktava, kā arī dzērienu izplatītāja SPI Distribution Latvia vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs. Tas aizņem 12 000 kvadrātmetrus — gandrīz pusi no visa kompleksa.[3]

2019. gada oktobrī SPI grupa uzvarēja 15 gadus ilgušajā tiesas prāvā pret Krievijas valsts uzņēmumu Sojuzplodoimport, aizstāvot īpašumtiesības uz Stolichnaya preču zīmēm Austrālijā.[4]

2021. gadā Šeflers sadalīja savu alkohola biznesu divos uzņēmumos Stoli Group (ražo degvīnu, tais skaitā ar Stoli zīmolu) un Amber Beverage Group (ražo citus alkoholiskos dzērienus).

2024. gada 27. novembrī uzņēmums Stoli Group USA ASV Teksasas štata Ziemeļu apgabala bankrota tiesai lūdza 11. nodaļas bankrota aizsardzību. Finanšu grūtības saista ar to, ka pēc koronavīrusa pandēmijas samazinājies pieprasījums pēc stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un citiem alkohola veidiem, "jo īpaši sākot no 2023. gada", kā arī "pieaugušas izmaksas un inflācija". Negatīvu ietekmi ir atstājis arī rudenī notikušais izspiedējvīrusa uzbrukums un domstarpības ar aizdevēju.[5]

Ārējās saites

labot šo sadaļu