Sērpenta
Sērpenta (franču: Île aux Serpents — 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā. Atrodas 2,6 km uz ziemeļiem no nedaudz lielākās Raundas salas, ar kuru kopā veido dabas rezervātu. Kopš 2001. gada putniem nozīmīga vieta.[1]
| Sērpenta | |
|---|---|
 Skats uz Sērpentu no Gabriela salas; fonā baltastes tropu jūrasputns | |
  Sērpenta | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 19°48′57″S 57°47′57″E / 19.81583°S 57.79917°EKoordinātas: 19°48′57″S 57°47′57″E / 19.81583°S 57.79917°E |
| Arhipelāgs | Maskarēnu salas |
| Platība | 0.32 km² |
| Augstākais kalns | 162 m |
| Administrācija | |
 Maurīcija | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Apraksts un flora labot šo sadaļu
Salai kupolveida forma. Slīpās nogāzes klāj alas, nokares un klintsradzes. Krastu apjož zemas, samērā gludas klintis. Ļoti nabadzīgs augājs. Sastopamas trīs augu sugas, kuras salai nav endēmas. Klintis klāj plāna gvano kārta.
Fauna labot šo sadaļu
Salu apdzīvo divas rāpuļu sugas — salai endēma Sērpentas gekona pasuga un Bodžera scinks (iespējams, atsevišķa pasuga).
Tikai Sērpentā sastopama 1992. gadā atklātā zirnekļu suga Mascaraneus remotus (Theraphosidae dzimta), kas pārtiek no ķirzakām un putnēniem. Ļoti maz ir zināms par šī tarantula dzīvesveidu.[2] Sērpentai un Raundai endēma ir Sērpentas salas skolopendra.[3] Iespējams, sastopami arī citi salai endēmi bezmugurkaulnieki.
Sērpenta kalpo par ligzdošanas vietu vairākiem simtiem tūkstošu jūras putnu pāru.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Important Bird and Biodiversity Areas (IBAs). MU013 Serpent Island». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ The Native Plans and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5, page 17
- ↑ Field observations on three scolopendrid centipedes from Mauritius and Rodrigues (Indian Ocean) (Chilopoda: Scolopendromorpha)[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Serpent Island[novecojusi saite] (angliski)
Literatūra labot šo sadaļu
- Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981.