Sērpenta
Sērpenta (franču: Île aux Serpents — 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā. Atrodas 2,6 km uz ziemeļiem no nedaudz lielākās Raundas salas, ar kuru kopā veido dabas rezervātu. Kopš 2001. gada putniem nozīmīga vieta.[1]
| Sērpenta | |
|---|---|
 Skats uz Sērpentu no Gabriela salas; fonā baltastes tropu jūrasputns | |
  Sērpenta | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 19°48′57″S 57°47′57″E / 19.81583°S 57.79917°EKoordinātas: 19°48′57″S 57°47′57″E / 19.81583°S 57.79917°E |
| Arhipelāgs | Maskarēnu salas |
| Platība | 0.32 km² |
| Augstākais kalns | 162 m |
| Administrācija | |
 Maurīcija | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Apraksts un flora
labot šo sadaļuSalai kupolveida forma. Slīpās nogāzes klāj alas, nokares un klintsradzes. Krastu apjož zemas, samērā gludas klintis. Ļoti nabadzīgs augājs. Sastopamas trīs augu sugas, kuras salai nav endēmas. Klintis klāj plāna gvano kārta.
Fauna
labot šo sadaļuSalu apdzīvo divas rāpuļu sugas — salai endēma Sērpentas gekona pasuga un Bodžera scinks (iespējams, atsevišķa pasuga).
Tikai Sērpentā sastopama 1992. gadā atklātā zirnekļu suga Mascaraneus remotus (Theraphosidae dzimta), kas pārtiek no ķirzakām un putnēniem. Ļoti maz ir zināms par šī tarantula dzīvesveidu.[2] Sērpentai un Raundai endēma ir Sērpentas salas skolopendra.[3] Iespējams, sastopami arī citi salai endēmi bezmugurkaulnieki.
Sērpenta kalpo par ligzdošanas vietu vairākiem simtiem tūkstošu jūras putnu pāru.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Important Bird and Biodiversity Areas (IBAs). MU013 Serpent Island». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ The Native Plans and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5, page 17
- ↑ Field observations on three scolopendrid centipedes from Mauritius and Rodrigues (Indian Ocean) (Chilopoda: Scolopendromorpha)[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Serpent Island[novecojusi saite] (angliski)
Literatūra
labot šo sadaļu- Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981.