Rolands (franku: *Hrōþiland) ir leģendārs 8. gadsimta franku bruņinieks, varonis karolingu dinastijas karaļa Kārļa Lielā laikā. Franku cīņās ar pagāniem un musulmaņiem pakāpeniski sāka veidoties krustnešu tradīcijas, kas pilnībā noformējās vēlākajos Krusta karos Tuvajos Austrumos. Leģenda par Rolandu atspoguļo krustnešu un Krusta karu ideoloģijas pirmsākumus, kur saplūst varonības un drošsirdības patoss ar reliģisku fanātismu.

Piemineklis bruņiniekam Rolandam Rīgā

Saskaņā ar leģendu, Rolands vadījis franku arjergardu, kad franku karaspēks pēc kaujas ar saracēņiem pa Ronsevales aizu Pirenejos no Spānijas atgriezies Francijā. Saracēņi (saskaņā ar hroniku — baski)[1] aizā bija sarīkojuši slēpni un Rolanda karaspēka daļa tika atgriezta no galvenajiem spēkiem un pilnībā iznīcināta. Arī Rolands krita šajā kaujā.

Pazīstamākā leģendas versija ir 11. gadsimta eposs "Dziesma par Rolandu" (Chanson de Roland). Eposā aprakstīta bruņinieka Rolanda kā kristietības nesēja varonīgā bojāeja Ronselvales aizā. Eposs ir viena no romantiskākajām franču nacionālajām un, var droši teikt, arī Eiropas leģendām arī mūsdienās.

Par Rolanda varoņdarbu atgādina piemineklis, kas slejas kāda kalna galotnē pie Ronsevales pilsētiņas Spānijas Pirenejos. Līdzīgi pieminekļi, kā simbols varonībai un drošsirdībai, uzstādīti daudzās Eiropas pilsētās, arī Rīgā.

  1. «Einhard: Life of Charlemagne». www.thelatinlibrary.com. Skatīts: 2023-02-27.

Ārējās saites

labot šo sadaļu