Rolanda statuja (Vecrīga)
Rolanda statuja atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, Rātslaukumā. Tēlnieka Augusta Folca veidotā 6,3 m augstā skulptūra "Rīgas Rolands" (Rigaer Roland) uz granīta postamenta tika uzstādīta 1896. gadā.[1] Tās skices autors ir arhitekts Vilhelms Neimanis, viens no tā laika vadošajiem eklektikas arhitektūras un arheoloģijas ekspertiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pirmais direktors. Skulptūra izgatavota no Silēzijas smilšakmens.
| Rolanda statuja | |
|---|---|
 | |
| Mākslinieks | Augusts Folcs |
| Gads | 1896 |
| Tips | skulptūra |
| Materiāls | smilšakmens |
| Atrašanās vieta |
Rīgas Svētā Pētera baznīca Rīga |
Vēsture un funkcijas
labot šo sadaļuRolanda skulptūra, veidota no akmens vai koka, viduslaikos bija sastopama galvenokārt Ziemeļvācijas pilsētās,[2] kuras bija noslēgušas savstarpējas tirdzniecības un ekonomiskas sadarbības līgumus un pakāpeniski izveidoja Hanzas savienību. Rīga šai savienībai pievienojās 13. gadsimta beigās kā nozīmīgs un ietekmīgs Livonijas Konfederācijas tirdzniecības priekšpostenis, taču ir grūti pateikt, cik Rolanda koka skulptūru viduslaiku periodā bijis pilsētas tirdzniecības rajonā. Ir zināms tikai tas, ka 1474. gadā Rīgas dome uzdeva kokgriezējam Jēkabam izveidot jaunu statuju iepriekšējās vietā, par ko liecina pilsētas hronikas ieraksti. Tas ir pirmais saglabājies Rolanda statujas dokumentālais pieminējums Rīgā. Pie koka Rolandiem Rīgā un citās Hanzas pilsētās bieži nāca ar lūgumu pēc palīdzības, svētās aizsardzības, ar lūgšanām par veselību, peļņu un veiksmīgu tirdzniecību, kā arī cerībā atrast taisnīgu tiesu.[3] Apzeltītās statujas pazušanas laiks nav dokumentēts un tā vairākus gadsimtus netika atjaunota.[1]
Versijas par izcelsmi
labot šo sadaļuRolanda statujas precīza izcelsme un nozīme nav zināma, bet par Rolanda tēla veidošanos Eiropas viduslaiku kultūras telpā ir vairākas versijas. Daži pētnieki šo statuju saista ar leģendārā bruņinieka Rolanda, imperatora Kārļa Lielā māsasdēla personību. Vienīgais viņa pieminējums ir Einharda hronika, kuras 9. rindkopā teikts par Bretaņas Rolanda krišanu kaujā ar baskiem.[4] Tiek uzskatīts, ka Rolanda statujas, kas rotāja viduslaiku Hanzas pilsētu tirdzniecības rajonus, simbolizēja brīvo tirgu, pilsētas domes neatkarību, kam piederēja visaugstākā tiesu vara un komerctiesības, kā arī laicīgo iestāžu prioritāti attiecībā pret reliģiskām iestādēm.
Rolanda zobens, Dīrendāls,[1] bija taisnīguma alegorija un norādīja uz atriebības neizbēgamību. Cita versija apgalvo, ka statujas Rolanda vārds radies no vācu Das Rote land (Sarkanā zeme) un ka Rolanda zobens simbolizē asiņainu sodu izpildi.[1]
Rolanda akmens statujas uzstādīšana
labot šo sadaļu
Rolanda statuja Rātslaukumā tika uzstādīta kā simboliska artēziskās akas apdare. Tas bija Rīgas ģeometriskais centrs;[2] Rolanda zobena gals tradicionāli atzīmēja koordinātu krustošanās punktu. Jaunā statuja nomainīja iepriekšējo, no koka veidoto, kas tolaik jau bija apsūbējusi. Iespējams, Rolanda jaunās statujas uzstādīšana starp Rīgas rātsnamu un Melngalvju namu 19. gadsimta beigās bija paredzēta, lai ar īpatnēju "pieminekļu konfrontāciju" uzsvērtu Vācijas kultūras nosacīto vēsturiski dominējošo stāvokli Baltijas jūras reģionā.
Daļēja sagraušana un restaurācija
labot šo sadaļu1941. gada Rīgas kaujas laikā skulptūra cieta artilērijas apšaudes laikā.[2] 1970. gadā tās daļēju restaurāciju veica igauņu tēlniece Marija Ehelaide, kas piedalījās arī Pētera baznīcas portālu skulpturālā ansambļa atjaunošanā.[5] Vēlāk, 1984. gadā skulptūra tika nodota Rīgas arhitektūras un pilsētplānošanas veicināšanas centram, kas atradās atjaunotajā Pētera baznīcā, kur skulptūra atrodas arī tagad.
Kopijas izveidošana
labot šo sadaļu1999. gada maijā uz speciāli izgatavota postamenta tika uzstādīta Edvīna Krūmiņa veidotā Rolanda skulptūras kopija.[6] Tādējādi Rīgā ir divas Rolanda statujas (oriģināls atrodas Pētera baznīcā, kopija Rātslaukuma centrā). Jāatzīmē, ka Rīgas Rolanda statuja atrodas Eiropā vistālāk uz ziemeļiem (vistālāk uz dienvidiem Eiropā Rolanda statuja atrodas Dubrovnikā, Horvātijā). Šī kopija ir vietējas nozīmes mākslas piemineklis.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 135–137. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 640. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ «Kur un kā Rīgā iedomāties vēlēšanos?». www.riga.lv. Skatīts: 2018-11-17.[novecojusi saite]
- ↑ «Einhard: Life of Charlemagne». www.thelatinlibrary.com. Skatīts: 2023-02-27.
- ↑ Una Griškeviča. «Cēlusies kā Fēnikss no pelniem. Stāsts par Sv. Pētera baznīcu». riga2014.org. Skatīts: 2018-11-17.[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas Brūnaļu bilžu izstāde un dziedošās gotiņas skulptūra». Mammām un tētiem. Skatīts: 2018-11-17.[novecojusi saite]
- ↑ «Rīgas pieminekļu aģentūra — Rolanda statuja (aka) Oriģināls –Vietējās nozīmes mākslas piemineklis Nr.8904». Rīgas Pieminekļu aģentūra. Skatīts: 2018-11-17.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Rolanda statuja Arhivēts 2018. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē.